1dienas
21stundas
42minūtes
51sekundes

Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Sieviete šokā: nopērk augu komplektā ar kailgliemezi
foto: scanpix
Brīdina par Spānijas kailgliemežu izplatību Latvijā.
Mūsu mīluļi

Sieviete šokā: nopērk augu komplektā ar kailgliemezi

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Sociālajā tīklā “X” kāda sieviete, vārdā Iveta, sūdzas par iegādātu augu, kam komplektā nācis vēl kailgliemezis.

“Nelielā stādaudzētavā nopirku stādu podiņā – pie podiņa pielipis pajauns Spānijas kailgliemezis. Veicu iznīcināšanas darbus. Telefoniski saņēmu apstiprinājumu, ka viņiem tie ir. Nevēlos cilvēkiem sabojāt biznesu. BET! Vai drīkstētu būt tādas stādu tirgošanas vietas?” vaicā Iveta.

“X” lietotāja Ilze pauž, ka tā nedrīkstētu būt un stādaudzētavas nedrīkstētu kļūt par kaitēkļu un augu slimību pavairotājām un izplatītājām. 

Tikmēr Edīte zina stāstīt, ka tas nav diemžēl pagaidām noregulēts, bet drīzumā varētu būt, jo ir grozījumi Saeimā, kas paredz arī zemes īpašnieka pienākumus, taču, šķiet, tas tieši neattieksies uz audzētavām.

Kāds cits pauž, ka diemžēl kailgliemeži Latvijā iekarojuši jau ļoti plašus apgabalus: “Ja neļautu strādāt stādaudzētavām vietās, kur tie sastopami, nāktos slēgt virkni ne tikai mazo, bet arī lielākās un populārākās stādu audzētavas Latvijā.”

Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) tiek norādīts, ka stādaudzētavām būtu jānodrošina augu kvalitāte un tā ir audzētavas atbildību.

Valsts augu aizsardzības dienests komunikācijas vadītāja Dace Ūdre Jauns.lv skaidro, ka Valsts augu aizsardzības dienests nekontrolē Spānijas kailgliemežu izplatību. “Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā reģistrētajās stādaudzētavās, lai nodrošinātu, ka augu karantīnas organismi (kaitēkļi un slimības), kā arī kvalitāti ietekmējošie organismi netiktu pārnēsāti un stādi būtu veselīgi. Mēs veicam augsnes pārbaudi, lai noteiktu kartupeļu nematodes un kartupeļu vēzi, ar to nodrošinot, ka augsne ir brīva no šiem organismiem un tie netiktu izplatīti ar stādiem. Spānijas kailgliemezis nav VAAD kompetencē,” uzsver Ūdre.

Pēc viņas sacītā, pašiem stādaudzētājiem jānodrošina, ka audzējot stādus tiek ievērotas visas labas audzēšanas prakses prasības, tostarp arī invazīvo dzīvnieku nepārvietošana. 

Vienlaikus gan Dabas aizsardzības pārvaldē vērš uzmanību uz to, ka Spānijas kailgliemeži, pretēji apgalvotajam, ir Valsts augu aizsardzības dienesta pārraudzībā. Par to liecina Spānijas kailgliemeža plāns, kas nosaka, ka VAAD ir atbildīgs "novērst neapzinātu Spānijas kailgliemežu īpatņu un to olu ieviešanu, veicot importēšanas, pārdošanas, audzēšanas u.c. darbības". Tāpat norādīts, ka VAAD jānodrošina atkārtota pārbaude stādaudzētavās, stādu tirgošanas vietas, kurās iepriekš konstatēts stādu materiāls ar kailgliemežiem un/vai to olām.

Pati Dabas aizsardzības pārvalde tikmēr atbild par Spānijas kailgliemežiem dabā un ir izveidojusi ieteikumus kā apkarot kailgliemezi dabā, norādot, ka “jaunās teritorijās Spānijas kailgliemezis visbiežāk tiek ieviests ar podotajiem stādiem. Tāpēc ieteicams izvairīties no podotu stādu iegādes vai pirms šāda stāda iestādīšanas pārbaudīt tā saknes, un podos esošo augsni. Stādu var arī vairākas dienas noturēt telpā vai traukā, no kura gliemji nevar izkļūt.”

Nenoliedzami, ka arī pašiem augu tirgotājiem ir uzdevums rūpīgi pārbaudīt vai līdz ar augiem netiek atvesti kailgliemeža indivīdi vai olas.

Spānijas kailgliemezis ir visēdājs, tomēr visbiežāk barojas ar augu valsts produktiem. Tāpēc to var atrast apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, kā arī mežos un zālājos.