Video: spoku tīkli nogalina zivis un dzīvniekus jūrā un ezeros

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsver –iepriekš zvejas tīklus ražoja no dabiskas šķiedras, un tie laika gaitā sadalījās, bet mūsdienās tīkli ir veidoti no ļoti izturīgas plastmasas un pazaudēti gadiem ilgi turpina peldēt ūdeņos un “zvejot” zivis. Šie tīkli veido arī plastmasas piesārņojumu. Eksperte stāsta, ka zivīm piepildītie spoku tīkli piesaista arī dzīvniekus, kuri tās ēd, un arī tie sapinas tīklos un iet bojā. “Situācija ir ļoti skumja. Diemžēl zvejas nozare pēdējos gadu desmitos ir bijusi ļoti intensīva, tīkli kļuvuši lielāki, reizēm pat kilometriem gari, un nereti tie vētras laikā notrūkst”.

Magda Jentgena lēš – lai arī Baltijas jūra ir salīdzinoši labi kontrolēta, tomēr ik gadu tajā tiek nozaudēti ap 10 tūkstošiem tīklu. Līdzīga situācija vērojama arī saldūdens ūdenstilpēs; tad galvenokārt saistīts ar maluzvejniecību. Eksperte stāsta, ka Valsts vides dienesta inspektori regulāri atrod nelegāli ieliktus tīklus, kas ir aizmirsti vai pamesti. “Tīkli ir bīstami ne tikai zivīm un ūdens iemītniekiem, bet arī cilvēkiem, kas vasarā izbauda ūdenstilpes. Mēs varam piedomāt, kā mēs zvejojam, lai šie te zvejas rīki nenoplīstu un nepazustu ūdeņos. Ja mēs ejam makšķerēt, savācam aiz sevis, lai nekas nenonāktu ūdenī.”

Lai veicinātu nozaudēto tīklu apzināšanu, Pasaules Dabas Fonds ir izveidojis īpašu lietotni nirējiem GhostDiver, kurā var atzīmēt vietas, ja tajās pamanīti spoku tīkli. Magda Jentgena teic, ka mazākos tīklus, protams, var izvilkt paši nirēji, bet nereti tīkli ir pārāk smagi un nākas izmantot tehnoloģiskus risinājumus. Tāpēc ir būtiski zināt vietas, kur šie tīkli atrasti.

Noskaties video un uzzini vairāk par Pasaules Dabas Fonda aktivitātēm cīņā ar spoku tīkliem, kā arī iespējām atbalstīt dažādas iniciatīvas šajā jomā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu