Mūžīgais jautājums – sviests vai margarīns? Kuru izvēlēties labāk?
Sviestā ir daudz piesātināto tauku, bet margarīns ietilpst īpaši pārstrādāto produktu grupā. Izšķirt to, kurš no abiem ir veselīgāka izvēle, ir ārkārtīgi sarežģīti.
Sviests jau gadsimtiem ilgi figurējis cilvēku uzturā, taču margarīns parādījās vien 20. gadsimta sākumā. Tomēr 20. gadsimta vidū cilvēki sāka aizstāt sviestu ar margarīnu, jo aizvien vairāk valdīja vienprātība, ka visi tauki ir kaitīgi veselībai.
Pārtikas rūpniecība reaģēja, ražojot daudzu mūsu uzturā izmantoto produktu versijas ar zemu tauku saturu, un uztura vadlīnijās tika noteikts, ka cilvēkiem jāsamazina tauku patēriņš, vēsta BBC.
Drīz pēc tam uzmanība tika pievērsta nevis visiem tauku veidiem, bet gan piesātinātajiem taukiem. "Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem pamazām radās koncepcija, ka piesātinātie tauki ir lielākais vaininieks un tie jāaizstāj ar polinepiesātinātajiem taukiem," saka Kembridžas universitātes iedzīvotāju veselības un uztura profesore Nita Forouhī.
Tagad situācija atkal mainās. Austrālijā pēdējos gados sviesta lietošana uzturā ir pieaugusi, salīdzinot ar margarīnu, stāsta Klāra Kolinsa, uztura un dietoloģijas profesore Ņūkāslas universitātē Austrālijā. "Ir daudz neskaidrību par sviestu, tostarp par tauku veidiem, tāpēc, iespējams, cilvēki ir atgriezušies pie tā, kas viņiem vairāk garšo," viņa saka.
Kas ir sviests un margarīns?
Lai pagatavotu sviestu, vispirms uzkarsē pienu, pēc tam no piena tiek atdalīts krējums. Šo krējumu atdzesē, tad sasmalcina un atdalās paniņas - šķidrums, kas paliek pēc cietā sviesta atdalīšanas. Dažreiz atlikušajam sviesta maisījumam pievieno sāli.
Margarīnu ražo, saputojot eļļu ar ūdeni, lai veidotos ciets produkts, un tad pievieno vairākas citas sastāvdaļas, piemēram, emulgatorus un krāsvielas.
Vēsturiski margarīna ražotāji margarīnam pievienoja ūdeņradi, lai šķidras eļļas pārvērstu cietos taukos un padarītu tos vieglāk ziežamus. Taču drīz vien viņi saprata, ka tādējādi tiek radīti "hidrogenētie" jeb "trans" tauki - nepiesātināto tauku veids, kas ir kļuvis bēdīgi slavens ar savām sliktajām sekām veselībai, piemēram, koronāro sirds slimību.
Pētnieki ir pierādījuši, ka uzturs ar augstu mākslīgo transtaukskābju saturu palielina sliktā ZBL holesterīna līmeni un samazina labā ABL holesterīna līmeni, kas palielina sirds slimību risku, norāda Minesotas Universitātes (ASV) uztura profesore Lisa Harnaka. Patiesībā transtaukskābju ietekme uz holesterīna līmeni ir pat sliktāka nekā piesātinātajiem taukiem, viņa saka.
Kurš galu galā ir veselībai nekaitīgāks?
Lai gan sviestu uzskata par "apstrādātu kulinārijas sastāvdaļu", margarīns ir īpaši apstrādāts pārtikas produkts saskaņā ar visvairāk izmantoto apstrādātu pārtikas produktu klasifikācijas sistēmu.
Daudzos pētījumos ir konstatēts, ka īpaši apstrādāti pārtikas produkti ir saistīti ar sliktiem veselības rādītājiem, tostarp aptaukošanos, 2. tipa diabētu un sirds slimībām. Tomēr nav ilgtermiņa pierādījumu, kas īpaši salīdzinātu sviesta un margarīna ietekmi uz veselību. Daļēji tas ir tāpēc, ka dažos pētījumos, kuros aplūkota dažādu pārtikas produktu ietekme uz mūsu veselību, sviests un margarīns kopā ar citiem pārtikas produktiem ir iekļauti vienā pārtikas produktu grupā.
"Mums ir vajadzīgi papildu pētījumi, lai tieši salīdzinātu īpaši apstrādātu pārtikas produktu apakšgrupas ar neapstrādātām alternatīvām, un rezultāti var atšķirties atkarībā no pētāmā veselības stāvokļa," saka Melisa Leina, pētniece un doktorantūras studente no Austrālijas.
"Margarīnam ir labāks uzturvielu profils, jo tas satur mazāk piesātināto tauku nekā sviests, un abi šie produkti ir jāskata visa uztura kontekstā," viņa saka. "Taču jauni pierādījumi liecina, ka pastāv saikne starp sliktu veselību un īpaši apstrādātu uzturu, kas nav saistīta tikai ar uzturvielām."
Ir mazāk pierādījumu par margarīna ietekmi uz mūsu veselību, jo, lai gan sviesta uzturvielu profils dažādās valstīs atšķiras ļoti maz, margarīna definīcija ir plašāka un laika gaitā ir mainījusies. Turklāt, veicot ilgtermiņa pētījumus, pētnieki analizē cilvēku uztura paradumus gadu desmitu garumā.
Taču, lai gan pētījumi par margarīnu ir daudz mazāk, eksperti ir vienisprātis, ka vislabākais risinājums ir pārtika ar mazāku piesātināto tauku daudzumu, lielāku polinepiesātināto tauku saturu un bez transtaukskābju savienojumiem.
