Pie mājas parādījies brūns atkritumu konteiners. Ko tajā drīkst, bet ko nedrīkst mest?
Šis gads ieviesis pārmaiņas atkritumu šķirošanā, jo no 1. janvāra atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina iedzīvotājiem iespēja ne tikai atsevišķi šķirot un nodot papīra, plastmasas un metāla atkritumus, bet arī bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tāpēc pie mājām daudzviet parādījušies brūni atkrituma konteineri.
Kāds labums no šķirošanas?
Bioloģiskie atkritumi šķiet nekaitīgi, taču sadaloties tie izdala metānu – siltumnīcefekta gāzi, kas ir 20 reižu spēcīgāka par oglekļa dioksīdu klimata pārmaiņu ietekmes ziņā. Rīgas bioloģiskie atkritumi nonāk SIA Getliņi EKO bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksā, kur tos pārstrādā dabasgāzē un tehniskajā kompostā.
Dabasgāzi pēc tam izmanto, lai ražotu siltumu un elektrību, bet tehnisko – kompostu pilsētas apzaļumošanai. Šķirojot bioloģiski noārdāmos atkritumus, tie nepiesārņo pārējos atkritumus, tāpēc plastmasu, metālu un stiklu var labāk pāršķirot un izmantot otrreizējā pārstrādē.
Drīkst vai nedrīkst?
Bioloģisko atkritumu konteineros drīkst mest: gaļas produktus, kaulus, jūras produktus, zivis un asakas, piena produktus (bet ne šķidrumus), olu čaumalas, augļus, dārzeņus (to mizas un kauliņus), termiski apstrādātus ēdienus, graudaugus un to produktus, kafijas un tējas biezumus, novītušus ziedus un vecus augus (garus augus jāsalauž), zāli, lapas, grieztu krūmu atvases (izņemot tūjas).
Bioloģisko atkritumu konteineros nedrīkst mest: jebkura veida bioloģiskos atkritumus maisiņos, tetrapakās, alumīnija kārbās, plastmasas un citos iepakojumos, eļļas un šķidrumus, mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus, dabiskos tekstilizstrādājumus, sienu un salmus, kūtsmēslus, tūju zarus, kā arī sadzīves atkritumus un cita veida šķirojamos un bīstamos atkritumus.
Zināšanai
Bioloģiskie atkritumi veido gandrīz pusi no kopējā atkritumu apjoma, taču maksa par to izvešanu ir zemāka nekā par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. Šķirojot tu ne tikai saudzēt dabu, bet arī ietaupi.
