"100 Labi Padomi" jaunākajā numurā — mājās ceptas picas gatavošanas knifi, trompetliliju noslēpumi un citi padomi

Pašā janvāra sākumā, kad Latvijā dažviet termometra stabiņš noslīdēja gandrīz līdz -30 grādiem, es biju Kiprā, kur gaiss dienas vidū iesila līdz +24 grādiem. Vietējie gan sūkstījās, ka janvāris šogad esot aukstāks nekā citus gadus. Kad autonomas darbiniekam pastāstīju, ka Latvijā ir -28 grādi, viņš šausmās iepleta acis un, līdzjūtīgi uz mani skatoties un vaimanājot: “Ui, ui, Rīga -28”, piešķīra mums klasi augstāku automašīnu, nekā bijām pasūtījuši, neprasot piemaksu. Par ko mēs, protams, bijām pateicīgi.

Kiprā ieradāmies vēlā vakarā, tāpēc salu ieraudzījām tikai nākamajā dienā, kad devāmies pirmajā ekskursijā. Pilsētas tur ir skaistas, promenādes burvīgas, netrūkst leģendām apvītu vietu, piemēram, līcītis, kurā no jūras putām krastā iznākusi Afrodīte, bet visvairāk mani apbūra daba, elpu aizraujošās ainavas, saulrieti un vietējo ļaužu dzīve. Tur zeme nav tāda, kā pie mums, bet liesa un akmeņaina. Dobes un dārziņi ierīkoti kalnu terasēs, turpat uzceltas arī siltumnīcas, kuru korpusi pārklāti ar režģi, lai putni nebojā ražu. Plēvi vai auduma pārsegus siltumnīcām uzvelk tikai nepieciešamības gadījumā – vēsajās naktīs vai arī, lai pasargātu augus no karstajiem saules stariem. Ielejās plešas banānu un citrusaugu plantācijas. 

Mēs Kiprā viesojāmies mandarīnu, apelsīnu un citronu ražas laikā. Redzējām, kā strādnieki liek kastēs gatavos augļus, tad kastes ieceļ vecu, mazmazītiņu traktoriņu piekabēs, un tie ražu nogādā savākšanas punktos. Mazie traktoriņi pa ceļiem pārvietojas gliemeža ātrumā, tāpēc, jau tuvojoties augļu koku plantācijām, redzamas ceļa zīmes, ka turpmāk nāksies braukt ne ātrāk kā 30 vai pat 20 km stundā. Un tā visi kādu laiku brauc garā kolonnā, ceļi ir ļoti šauri, apdzīt nav iespējams, jo pretī brauc tāda pati kolonna. Šāda kolonna izskatās diezgan amizanti – redzamas tikai automašīnu virsbūves un pa vidu kustīgas mandarīnu un apelsīnu kaudzes. Es ar neizprati vēroju mazos traktoriņus – daži izskatījās tik ļoti sarūsējuši, sastiprināti no detaļu detaļām, ka nav saprotams, kā tie vispār spēj kustēties. Nedēļas laikā neredzēju nevienu jaunu, modernu lauksaimniecības tehnikas vienību, bet gan jau tādas arī tur ir. 

Kiprā pārliecinājos, ka, darot lēnām un mierīgi, darbs gana ātri rit uz priekšu. Darba diena tur paiet pavisam citādā ritmā nekā pie mums. Mēs tik ļoti esam pieraduši steigties, izdarīt vairāk un labāk, ka bieži vien aizmirstam izbaudīt sava darba augļus. Patiesībā jau nekur citur nav tik skaistu un tik bagātīgi ražojošu dārzu, tik daudzveidīga un garšīga ēdiena un tik sakoptu māju ar perfekti nomazgātiem logiem un izberztiem istabu kaktiem kā pie mums Latvijā. Vajag tikai ik pa laikam apstāties un ieraudzīt skaisto tajā, kas ikdienā ir tik pierasts un pašsaprotams.

Aicinu arī tevi sagādāt sev mazu atpūtas mirkli, lai ielūkotos 100 labu padomu februāra numurā. Lai arī ārā ir ziema, mēs jau domājam par pavasari, tāpēc žurnālā netrūkst padomu, kas noderēs nākamajā dārzu sezonā. Neesam aizmirsuši arī par praktiskām mājas lietām un mudinām rūpēties par veselību un labsajūtu, kā arī celt galdā sātīgus ēdienus un saldus našķus. 

Uz tikšanos žurnāla lappusēs! 

•    Dizainere un ilustratore Inga Barkāne kopā ar māsas Ināras Freimanes ģimeni Kalnsegrumus, savu dzimtas māju Katvaru pagastā, atjaunojusi palēnām daudzu gadu garumā. Tajā vienlaikus ir saglabāta senā aura un ieviesti mūsdienu dzīves prasībām atbilstīgi atribūti. “Mani senči bija kārtīgi lauksaimnieki, turēja lopus un audzēja labību,” stāsta māksliniece. “Saimniecība sastāvēja no vairākām ēkām, kas gan nav saglabājušās līdz mūsdienām, palikusi tikai klēts. Tomēr mājas lielāko daļu izdevās saglabāt arī padomju laikos.” Lasi un iedvesmojies! Te arī idejas, ko vari ieviest savās mājās.  

•    Profesionālie audzētāji leduspuķes (Begonia semperflorens) sēj decembrī, lai ziedoši augi būtu pieejami jau agri pavasarī, bet stādīšanai pašu dārzā pietiks, ja to darīsi tagad, februārī. Kā sīksīkās sēkliņas pareizi sēt un kā ar tām apieties, līdz izaug veselīgi stādi, uzzināsi žurnālā. 

•    Gadās taču, ka izdari visu, kā pienākas – iesēj pupiņas vai zirņus tieši simtajā dienā –, bet neaug. Izrādās, pākšaugi ir gana cimperlīgi un pareizais sēšanas laiks nav vienīgais noteikums, lai ienāktos laba raža. Ļoti svarīgi ir veikt priekšdarbus pirms pašas sēšanas. Kadi tie ir, uzzināsi, ieskatoties februāra 100 labos padomos. 

•    Izdzirdot vārdu salikumu sudrabainā zvīņene, prātā nāk krāsainas, mirdzošas zivtiņas akvārijā vai kaut kas tikpat skaists, taču tā sauc mājās dzīvojošu mazu un ļoti ātru kukaini, kuru daudzi uzskata par kaitēkli. Vairumam tādi nelūgtie viesi ļoti nepatīk, tomēr uz šo kukaini jāskatās ar pietāti, jo tas dzīvo uz zemes vairākus miljonus gadu un ir uzskatāms par dzīvo izrakteni. Stāstām, kā rīkoties, lai no sudrabainās zvīņenes atbrīvotos pavisam. 

•    Lai zied trompetlilijas! Izaudzēt lielas, bagātīgi ziedošas trompetlilijas (Trumpet lilium) ir daudzu puķu mīļotāju sapnis. Izrādās, tas nemaz nav tik grūti, jāievēro vien pāris knifiņu un no lielā šķirņu piedāvājuma jāizvēlas sev tīkamākās. 

•    Veikalu plauktos un tirdziņos redzami ne tikai ierastie sīpoli ar brūni oranžo miziņu, bet arī balti, sarkani, šalotes, saldie sīpoli un vēl citi sugasbrāļi. Jautājums – vai tādus var izaudzēt arī pie mums Latvijā? Īsā atbilde – jā, var, turklāt pavisam vienkārši!

•    Briseles kāposti, pareizāk, rožu kāposti ir labi zināmi jau kopš Senās Romas laikiem, taču kultūrauga statusu ieguva tikai 18. gs. Beļģijā, tāpēc arī tiem dots Briseles vārds. Šie kāposti atšķiras no citiem, jo neveido vienu lielu kāpostgalvu, bet gan daudzas maziņas, un tiem ir ilgs veģetācijas periods – vairāk nekā 140 dienu. Briseles kāpostiem nav iebildumu pret aukstāku klimatu – tie var atrasties uz lauka pat -15 grādu temperatūrā. Turklāt tie ir ļoti veselīgi, tāpēc pelnījuši, ka šogad tiem ierādi kādu vietiņu arī savā dārzā. 

•    Mūziķis Ingus Ulmanis pirms vairākiem gadiem iegādājās māju un kopš tā laika ir aizrāvies ar ēkas renovācijas darbiem, kā arī piedalījies vairāku jaunu māju būvniecības procesā. Ingus atzīst, ka būvniecība un renovācija viņu ļoti saista, un labprāt dalās ar ieteikumiem no savas pieredzes, piemēram, kāpēc labāk rūpīgi izplānot un uzcelt 100 m², nevis 240 m² lielu māju.

•    Populārais mūziķis, solists un akordeonists Artis Šimpermanis koncertos un ballēs vēlas skatītājiem sniegt prieku, ko pats gūst dabā, īpaši savā dārzā, audzējot tomātus un rozes. “Nemelošu, citreiz pārņem tukšums, jo visas emocijas un enerģija ir atdota skatītājiem, bet es vienmēr zinu, kas man jādara, lai atkal var uzlādēties. Esmu lauku bērns, man ir ļoti svarīgi būt pie dabas.” Rumbas Kvarteta solists 100 labiem padomiem pastāsta par liktenīgo iepazīšanos ar sievu un neplānotu muzikanta karjeras sākumu, kā arī atklāj, ka rozes sācis audzēt aiz spītības. 

•    Šis gads ieviesis pārmaiņas atkritumu šķirošanā, jo no 1. janvāra atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina iedzīvotājiem iespēja ne tikai atsevišķi šķirot un nodot papīra, plastmasas un metāla, bet arī bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tāpēc pie mājām daudzviet parādījušies brūni atkrituma konteineri. Skaidrojam, kāpēc tādi ir nepieciešami un ko tajos likt.

•    Kā turpmāk pieslēgties e-veselībai – šādu jautājumi uzdod daudzi, jo no 2024. gada tai vairs nav iespējams pieslēgties tāpat kā līdz šim – izmantojot internetbanku. Tagad pieslēgties var tikai caur mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti) vai mobilo lietotni Smart-ID. Tas nemaz nav sarežģīti, jāveic tikai solis pēc soļa.  

•    Ainavu dizainere un dārzniece Vineta Radziņa ir pārliecināta, ka īsts dārznieks prot ne tikai iesēt un izaudzēt, bet arī pagatavot izaudzēto. Vēl vairāk – Vineta piekrīt teicienam, ka ēdiens ir viena no mīlestības valodām, un mēnesī, kad visa pasaule svin Valentīna jeb visu mīlētāju dienu, dalās ar savās mājās gadu desmitiem iecienītu ēdienu receptēm: tiramisu, Trīnes ābolkūku un bumbieru uzkodu. 

•    Kas jāņem vērā, gatavojot teļa gaļu? Tas, ka šī gaļa ir mīksta, tāpēc ieteicams to pagatavot iespējami īsākā laikā un izvairīties no ļoti sarežģītām receptēm. Savukārt malta teļa gaļa kļūst jo sevišķi garšīga, ja to pirms cepšanas apkaisa ar miltiem. Februāra 100 labu padomu numurā vēl vairāk noderīgu padomu par teļa gaļas gatavošanu un ļoti garda teļa gaļas sautējuma recepte. 

•    Pica ir viens varen labs ēdiens – sātīgs, ātri pagatavojams un ļoti daudzveidīgs. Tomēr galvenais, ka tā garšo bērniem. Pica piestāv visiem gadalaikiem, bet īpaši ziemai, kad visa ģimene var sanākt kopā un virtuves omulībā darboties ar picām – likt uz tām tādu virsiņu, kāda katram iet pie sirds. Ielūkojies žurnālā – te atradīsi gan picas mīklas recepti, gan idejas, kā to pagatavot jau no gatavas mīklas un pat tortiljas plāceņa, kā arī daudz un dažādu ideju lieliskai picas virsiņai. 

•    Ik pa laikam savu ierasto ēdienkarti ir vērts dažādot un Tzimmes (jeb citādi cepti dārzeņi krāsnī), kas, vienreiz pagatavoti, ienāks tavā virtuvē uz palikšanu. Ēdiens ar skanīgo nosaukumu ir no tradicionālās Aškenazi ebreju virtuves. Vienkāršākā variantā to gatavo no burkāniem, kaltētiem augļiem, garšvielām un medus, bet mēs dažādībai pievienojām arī saldos kartupeļus. Ja starp ēdājiem ir vegāni, medu var aizstāt ar cukura sīrupu.

•    Vērīgākie skatītāji būs pamanījuši, ka kanālā ReTV jau no 18. decembra katru otrdienu pulksten 20.25 raidījumā Svētku kūka rosās Ilze Kupča. Viņa parāda, kā izcept kādu iecienītu kūku, un neskopojas ar vērtīgiem padomiem, lai kūkas izdotos nevainojamas. “Es nebaidos dalīties ar savām zināšanām, tieši otrādi – man ir milzīgs prieks to darīt. Reiz mana vecmāmiņa dalījās zināšanās ar saviem bērniem un mazbērniem, un viņas receptes joprojām ir dzīvas, kaut gan viņas pašas vairs nav starp mums. Arī man jau dzīve iet uz otru pusi, un es būšu tikai laimīga, ja kāds sāks cept kūkas pēc manām receptēm. Tādējādi arī es būšu atstājusi pēdu nospiedumus,” saka Ilze. Seko Ilzes norādēm un izcep Sarkanā velveta kūciņas! 

•    Ir vairākas medikamentu grupas, kas jālieto pareizi, precīzi sekojot ārsta norādījumiem. Šo zāļu vidū ir antibiotikas, kardioloģiski līdzekļi, kas regulē asinsspiedienu un holesterīnu, asins šķidrinātāji, sirds mazspējas preparāti, cukura diabēta zāles, kā arī medikamenti, ko izmanto psihiatrijā un neiroloģijā. Diemžēl netrūkst cilvēku, kuri pēc vizītes pie daktera izlemj – es zāles nedzeršu. Kādas šādam lēmumam var būt sekas, stāsta ģimenes ārste Karīna Vernere.

•    Zināms, ka plaušu karsoni var izprovocēt gripa un kovids, bet tas mēdz attīstīties arī no citām vīrusu saslimšanām. Lielākoties vīrusa izraisīta saaukstēšanās mazinās nedēļas laikā un cilvēks sāk atveseļoties, bet, attīstoties plaušu karsonim, kļūst sliktāk – klepus palielinās, var būt elpas trūkums, pastiprinās svīšana, parasti ir arī stipri paaugstināta temperatūra. Kā atpazīt plašu karsoņa pazīmes, un kad nepieciešama pneimokoka pote?

•    Dažkārt cilvēki īsti nesaprot, kāpēc jūtas slikti, un pat neaizdomājas, ka vainīgs ir sprands. Par savilktiem spranda un plecu muskuļiem liecina sāpes ne tikai pašā sprandā, bet arī grūtības pagriezt galvu uz sāniem, plecu kustību ierobežojumi, saspringuma tipa galvassāpes, reizēm var būt acu asarošana, džinkstēšana ausīs. Lai pareizi piemērotu ārstēšanu, svarīgi atrast iemeslus, kāpēc sprands ir saspringts. Izlasi rakstu, un uzzināsi, kā savilktam sprandam palīdzēt.

•    “Vienveidība nepiedāvā attīstību, tā mūs nebagātina, tieši otrādi – padara vājākus. Vai tad mēs varētu runāt par veselīgu uzturu, ja cilvēks katru dienu ēstu vienu un to pašu?” retoriski vaicā Līga Reitere. Tieši tāpēc viņa neiesaka ilgstoši dzert viena veida zāļu tēju. Organismam ir tieksme pielāgoties apstākļiem un vairs nenovērtēt zāļu tējas sniegtos labumus, arī slimības un kaites ir gudras – jūtot, ka tās ārstē ar vienu tēju, tās izdomā citus veidus, kā izdzīvot un vairoties.

Pērc žurnālu visās tirdzniecības vietās vai abonē zurnali.lv