Zinātnieki cer glābt izmirstošus degunradžus
Vācu zinātniekiem pirmo reizi izdevies pārstādīt laboratorijā izaudzētu degunradža embriju surogātmātei. Šis veikums varētu glābt no izzušanas ziemeļu baltos degunradžus, no kuriem patlaban dzīvajos ir tikai divas mātītes.
Procedūra veikta ar dienvidu baltā degunradža embriju, tuvāko radinieku, un nākamais solis būs eksperiments ar izmirstošās pasugas embrijiem.
Alkatības upuri
“Tagad, panākuši šo, mēs esam pārliecināti, ka spēsim tādā pašā veidā atjaunot ziemeļu baltos degunradžus un glābt šo sugu,” saka Leibnicas Zooloģijas un savvaļas dabas institūta pētniece Sūzana Holte, kas piedalās starptautiskajā programmā “Biorescue”.
Kādreiz ziemeļu baltie degunradži apdzīvoja visu Centrālāfriku, taču malumednieki tos iznīcināja. Iemesls ir pārliecība, ka šo dzīvnieku ragus var izmantot potences vairošanai un citos medicīniskos nolūkos, un dunču spalu izgatavošanai Jemenā.
Pēdējās šīs pasugas pārstāves dzimušas safari parkā Čehijā un mīt stingri apsargātas privātā rezervātā Kenijā. Dienvidu baltajiem degunradžiem veicies daudz labāk, vēl ir apmēram 20 000.
Traģiska neveiksme
“Biorescue” projekts ilgst jau daudzus gadus, un grūtību ir daudz, piemēram, nav vienkārši paņemt olšūnu no divas tonnas smaga dzīvnieka ar sarežģītu raksturu. Turklāt reproduktīvais orgāns mātītei ir divu metru dziļumā. Pirmā veiksmīgā grūtniecība iestājās tikai ar 13. mēģinājumu.
Embrijs iegūts, olšūnu, ņemtu no dienvidu baltā degunradža mātītes zoodārzā Beļģijā, apaugļojot ar tās pašas sugas tēviņa spermu no Austrijas zoodārza. Pēc tam embriju pārstādīja surogātmātei Kenijā, taču piedzīvota traģēdija – mātīte inficējās ar klostrīdijām, augsnē dzīvojošām patogēnām baktērijām, un grūtniecības 70. dienā nomira. Sekcijā atklājās, ka embrijs attīstījies normāli, un izredzes veiksmīgi nākt pasaulē vērtētas par 95 procentiem.
Sarūpēti 30 embriji
Tomēr ir pierādījies, ka surogātmātes izmantošana ir iespējama. Jautājums, kur ņemt embriju, ja pēdējais tēviņš miris pirms sešiem gadiem? Zinātnieki ir paspējuši sarūpēt 30 embrijus, kad vēl bija dzīvi divi ziemeļu balto degunradžu tēviņi. Olšūnas ņemtas no jaunākās degunradzienes Fatu.
Embriji glabājas šķidrajā slāpeklī laboratorijās Berlīnē un Itālijā. Atlikušās ziemeļu balto degunradžu mātītes ir pārāk vecas grūtniecībai, tāpēc talkā jāņem to dienvidu māsīcas. Izaicinājums ir liels, jo līdz šim ne tikai dažādām sugām, bet pat tuvām pasugām surogātmātes nav izmantotas.
“Biorescue” vadītājs, profesors Tomass Hildebrants cer uz panākumiem, jo abu degunradžu genoms ir gandrīz identisks. Viņa komanda plāno pārstādīt embrijus tuvākajos mēnešos un vēlas, lai mazuļi piedzimst, kamēr pieaugušie īpatņi vēl ir dzīvi, un jaunā paaudze varētu pārņemt savas sugas valodu un uzvedību.
Cilvēces pienākums
Zinātnieki gan apzinās, ka šādi pilnvērtīgu populāciju atjaunot nav iespējams, jo nebūs ģenētiskās daudzveidības. Tomēr viņi cer izstrādāt jaunas metodes – iegūt spermu un olšūnas no cilmes šūnām, lai varētu ražot jaunus degunradžus.
Jans Steiskals, “BioRescue” koordinators no Dvūrkrāloves safari parka Čehijā, kur dzimušas abas degunradzienes, atgādina, ka šo dzīvnieku izmiršanā nav vainojama evolūcija un dabiskā izlase, bet gan cilvēku alkatība. “Tā ka zināmā mērā mēs esam par to atbildīgi, un, ja mums ir tehnoloģijas, kas var viņus glābt, domāju, mums vienkārši ir pienākums tās izmantot,” Steiskals saka intervijā “Deutsche Welle”.
Iznīcināti malumedībās
Pēdējie savvaļas ziemeļu baltie degunradži nogalināti Kongo Demokrātiskajā Republikā 21. gadsimta sākumā, un 2008. gadā šo pasugu Pasaules dabas fonds pasludināja par savvaļā izmirušu. 2018. gada martā Kenijā nomira pēdējais ziemeļu balto degunradžu tēviņš, 45 gadus vecais Sudans, pēdējais no savas cilts, kas dzimis savvaļā. Abas vēl dzīvās mātītes ir viņa meita un mazmeita. Līdz 2009. gadam Sudans dzīvoja zoodārzā Čehijā, un pēc tam četrus šīs sugas pārstāvjus, divas mātītes un divus tēviņus, pārveda uz Keniju, cerot, ka piemērotākā vidē viņi labāk vairosies, taču tas nenotika.
