Par valsts naudu aizstāvēs sklandraušu godu
foto: Evija Trifanova/LETA
Pasaules garšām veltītajā interneta vietnē “TasteAtlas” sklandrausis atzīts par piekto negaršīgāko ēdienu pasaulē. Jājautā, vai vērtētāji to vispār ir ēduši.
Garšīgi

Par valsts naudu aizstāvēs sklandraušu godu

Kas Jauns Avīze

No defekta centīsies gūt efektu – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra plāno ar reklāmu sociālajos tīklos atbildēt uz interneta vietnes “TasteAtlas” publicētajiem topiem, kuros sklandrausis atzīts par piekto negaršīgāko ēdienu pasaulē un latviešu virtuve par vienu no sliktākajām Eiropā.

Latviešu virtuves eksperti apšauba “TasteAtlas” ekspertu objektivitāti, jo nav skaidri vērtēšanas kritēriji, vēsta LTV raidījums “Kultūršoks”. Skaidrot savu izvēli “Kultūršokam” vietnes veidotāji laiku neatrada.

Jautājums, ko īsti ēduši

“Ūšu” saimniece Dženeta Marinska no Kolkas ir viena no desmit sklandraušu cepēju kopienas, kas darbojas Latvijas Maiznieku biedrības paspārnē. Viņas ģimenē sklandrausis gatavots jau bērnībā, 20 gadus viņa Ziemeļkurzemes tradicionālo našķi no rudzu miltiem, kartupeļiem un burkāniem piedāvā saviem klientiem.

Ziņa, ka sklandrausis ierindots pasaules negaršīgāko ēdienu topā drīz aiz Islandes pūdētās haizivs, Marinsku nesadusmoja, drīzāk liek jautāt, kur topa veidotāji sklandrausi ēduši.

Viņa atzīst, ka arī no vienām un tām pašām sastāvdaļām cepti sklandrauši iznāk ļoti dažādi. “Mana pieredze ir, ka mainās cilvēka viedoklis par šo produktu pēc tam, kad viņš ir to pie manis pagaršojis,” “Kultūršokā” stāsta Marinska.

Tradicionāli, bet laikmetīgi

“TasteAtlas” decembra beigās ne tikai sklandraušus, bet visu Latvijas tradicionālo virtuvi atzina par vienu no negaršīgākajām Eiropā, aiz sevis atstājot tikai Maltu un Islandi.

Latvijas “Gada pavārs” 2022 un “Michelin” titula, “Jaunā pavāra” izcilības apbalvojuma saņēmējs Nils Ģēvele šo topu neuztver kā patiesības balsi: “Es esmu bijis arī citur un esmu nogaršojis negaršīgākas virtuves, es domāju, ka nav vērts par to satraukties.”

Restorāna “Ferma” šefpavāram, kuram no latviešu ēdieniem pašam garšo kļockas, cūkas pavēdere un rupjmaizes kārtojums, ikdienas darbs ir tradicionālos ēdienus pasniegt laikmetīgākā versijā.

“Tas senlatviskais ēdiens bija tāds vairāk barojošs un mazāk bija baudai, kā es to tagad saprotu. Un tāpēc arī tas ēdiens bija pirmām kārtām domāts, lai pabarotu izsalkušo vēderu, kuram 12 stundas ir uz lauka jāstrādā, un tas, ko mēs gribam tagad, ir kaut kas cits, es to varu ņemt kā bāzi un nedaudz pārstrādāt savā redzējumā, skatījumā, un tad varbūt arī sanāk kaut kas interesants un garšīgs,” “Kultūršokā” skaidro Ģēvele.

Ir arī cits viedoklis

Pretēji “TasteAtlas” antitopiem Latvijas oficiālajā tūrisma portālā “Latvia Travel” ir izcelts slavenā britu pavāra Džeimija Olivera citāts, kurā Latvija dēvēta par Eiropas neatklāto kulinārijas dārgakmeni.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra noslēgusi 1,27 miljonus eiro vērtu līgumu ar Michelin, kas, izvērtējot mūsu gastronomijas potenciālu, pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī iekļāva 22 Latvijas restorānus un kvalitātes zvaigzni piešķīra Torņakalna restorānam “Max Cekot Kitchen”, kas gan nepasniedz īpaši latviešu ēdienus.

Aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava sklandrauša aizstāvībai sola speciālu kampaņu: “Bez ievērības nepaliks, mēs redzam, ka mūsu vietējie cilvēki ir to pamanījuši un cits bēdājas un cits piekrīt šim vērtējumam, bet es domāju, ka mūsu mērķis nav kādu pārliecināt par to, kas ir garšīgi vai negaršīgi, bet ieinteresēt cilvēkus pagaršot, sniegt savu vērtējumu un vērtēt, izejot no savas pieredzes.”