Pesticīdu atliekas atrod gandrīz visos Latvijā ņemtos ziedputekšņu paraugos

Visbiežāk gan ziedputekšņos, gan arī medū atrada insektu apkarošanai paredzēto vielu atliekas. Pesticīdus, kas pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu, atrada trijos medus paraugos.

“Kopš 2014. gada mēs esam integrētajā augu aizsardzības sistēmā, kura solīja to, ka būs labāk. Un tā situācija biškopībā, tas, ko mēs redzam -  augu aizsardzības līdzekļu apmērs vidē nav mazinājies. Vajadzēja mazināties, bet viņš nav mazinājies, un tas tomēr būs saistīts ar to, ka integrētā sistēma nestrādā tādā formā un tādā veidā kā sabiedrībai solīts. Šeit ir jāmin piemēri, kaut vai kā tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, un faktiski integrētajā sistēmā tas nozīmē to, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tas brīdis, kad lauksaimnieks pieķeras pie indes muciņas, tā ir galējā nepieciešamība,” uzsver Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Valters Brusbārdis.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot pesticīdos esošo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt pesticīdu drošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šāda veida pētījumus paredzēja pirms trim gadiem pieņemtais rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Rīcības plāni bija jāizstrādā visām ES dalībvalstīm.

Pētījums tiek veikts trešo gadu pēc kārtas, bet to, kā izskatās kopaina un kā tā ir mainījusies, LBTU laboratorijas “Agrihorts” vadītāja Viktorija Zagorska sola brīdī, kad tiks apkopoti visu trīs gadu dati, tai skaitā par to, kā sadalās vielas, kas nu jau trīs gadus netiek lietotas. “Ja mēs redzēsim kādas tendences, kura viela visbiežāk sastopama, varētu runāt par to, ka varbūt tās lietošanu vajag mazināt. Nevis aizliegt, bet diversificēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,” saka Zagorska.

Ziedputekšņu un medus paraugi ņemti no dažādām vidēm visā Latvijā - no dravām, kas ir tuvu lieliem rapša, pupu un graudaugu laukiem Dobeles, Jelgavas un Talsu novados, gan arī Jelgavas pilsētā, lauku apvidū Siguldas novadā, kā arī Augšdaugavas novadā, kur blakus ir daudz ilggadīgo zālāju. Latgalē ņemtie paraugi izrādījušies salīdzinoši vistīrākie.

Tomēr pat ļoti niecīgos apjomos atrastas pesticīdu atliekas liedz saņemt bioloģiskās produkcijas sertifikātu. Un pēdējos gados bioloģiskajā sistēmā biškopju skaits samazinājies teju uz pusi – no piecsimt līdz aptuveni trīssimt. Bites, vācot medu, nolido trīs un pat vairāk kilometru.

“Situācijā, kad mēs visā valstī visā valsts teritorijā praktiski esam uzsākuši intensīvu lauksaimniecības sistēmu, bioloģiskā biškopība būtiski samazinās, viņa arī turpinās samazināties. Biškopībai tas ir tas smagi un negatīvi (..) Diemžēl mēs redzam, ka ilgtermiņā skatoties, bioloģiskā [medus] eksports mums izsīks un no biškopības viedokļa tas ir ekonomiskais aspekts, ka bioloģisko produkciju ir iespējams pārdot dārgāk nekā  konvencionālo,” norāda Brusbārdis.

Pesticīdu lietošanu Latvijā uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Administratīvā procesā pērn izmeklēti 30 pārkāpumi, 2022. gadā 82 pārkāpumi, bet vēl gadu iepriekš – 65. VAAD inspektori pēdējo trīs gadu laikā (2021. - 2023.) atklājuši 24 gadījumus, kad lauksaimniecībā izmantoti preparāti, kuru lietošana Latvijā nav atļauta. Bet visbiežākie pārkāpumi pēdējos trīs gados saistīti ar aizsargjoslas neievērošanu gar ūdenstilpēm (49) un neuzskaitītu vai neprecīzu pesticīdu lietošanas uzskaiti (32).

“Lauksaimniekus var sodīt, mēs arī sodam par situācijām, kad ir administratīvie pārkāpumi, bet, izvērtējot situāciju saimniecībās, mēs pievēršam uzmanību vispār augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tendencēm, paradumiem un aicinām izvērtēt situācijas, kad varbūt šī lietojuma pamatojums būtu pārvērtējams, varbūt arī kādā situācija var iztikt bez. Kopumā var teikt, ka lietošanas apjomi šobrīd, šķiet, ir sasnieguši to fāzi, kad mēs prognozējām, tad uz priekšu samazināsies līdzekļu patēriņš Latvijā,” saka VAAD direktores vietnieks Vents Ezers.

Tomēr patiesībā Latvijā aizvien nav vienotu, precīzu datu par pesticīdu lietošanu konkrētām kultūrām konkrētās platībās. Šādu vienotu uzskaiti, kurā lauksaimniekiem būs jāievada precīzi dati, plānots ieviest vēl pēc trim gadiem. Pret šo gan izskanējis daudz iebildumu.

Pagaidām nav arī skaidrs, vai Latvija mainīs savu līdzšinējo nostāju un ies uz pesticīdu patēriņa mazināšanu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kurš pats nāk no biškopjiem, nemetas iestāties par stingrāku regulējumu. “Šajā gadījumā Latvija nevar, protams, izvirzīt augstākas prasības, kā ir šajos kopējos mērķus, lai nekaitētu saviem uzņēmējiem, mums ir jāseko šim Eiropas noteiktam līmenim un neskriet pa priekšu,” saka Krauze.

Eiropas dalībvalstis politiski vienojušās par to, ka līdz 2030. gadam būtu jāsamazina pesticīdu lietošana uz pusi. Taču vēl nav direktīvas par to, kā tieši rēķināt patēriņu un tā samazinājumu. Tāda varētu tapt šogad.  Bet līdz tam Latvija vadīsies pēc iepriekšējā plāna, kā to ieteikusi Eiropas Komisija.

“Jebkurus plānus izstrādājot, mēs noteikti sēdēsim un daudz un dikti runāsim par to, kā nonākt pie tā, lai tā pārtika būtu droša, kvalitatīva un nebūtu jāpērk trešo valstu pārtika. Mēs šobrīd Latvijā spējam sevi pabarot vispusīgi, ar visu pārtiku, ir diezgan laba situācija. Tie turpmākie lēmumi nedrīkstētu izmainīt situāciju tad, lai mēs kaut ko šeit nespētu saražot, ko mēs paši spējam patērēt. Tur tā līnija ir ļoti šaura un ļoti uzmanīgi tie lēmumi jāpieņem,” norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Decembra vidū beidzās arī līdzšinējā Eiropas Savienības atļauja glifosfāta izmantošanai. Par tā pagarināšanu uz desmit gadiem dalībvalstu viedokļi atšķīrās. Latvija pagarinājumu atbalstīja. Bet gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts.

Attīstoties laboratoriju iespējām atrast aizvien niecīgākas vielu daļiņas, aktuāls arī kļūst jautājums, vai prasība pēc nulles pesticīdu klātbūtnes bioloģiskajos produktos nekļūst par neiespējamu prasību.