Kā ziemeļbrieži palīdz uzturēt Lapzemi sniegotu?
Lapzemē ziemeļbriežiem šajā gadalaikā ir vairāki svarīgi uzdevumi, tostarp klimata uzlabošana. Apgraužot krūmus, tie palīdz palielināt sniega un ledus atstarošanas spēju.
Ir īsi pēc pusdienlaika, un tumsa jau krīt. Ziemeļsomijas ziemeļbriežu ganītāja Tina Jeremejeva lec uz sniega motocikla, lai dotos barot savas ģimenes ganāmpulku, kas ziemā tiek turēts lielā aplokā. Viņas elpa aukstumā gandrīz uzreiz sastingst - Kjerinkos, 110 km uz ziemeļiem no polārā loka, ir -15 grādi. Mežā ir bieza sniega sega, kas ir aptuveni 20 cm dziļa.
"Būt ziemeļbriežu ganam nav viegli," saka Jeremejeva, sāmu izcelsmes sieviete, kuras iztikas avots un kultūra ir cieši saistīta ar ziemeļbriežu ganīšanu. "Tas ir skarbs klimats, un mums ir jāiet ārā un jābaro ziemeļbrieži, lai cik auksts arī nebūtu."
Tagad parādās jauni pierādījumi, kas liecina, ka ziemeļbriežiem, iespējams, ir būtiska nozīme, palīdzot saglabāt visu šo ekosistēmu, tostarp sniega segu un pat auksto ziemas klimatu. Pētījumi liecina, ka ziemeļbriežu ganīšana patiesībā var palīdzēt cīnīties ar klimata pārmaiņu sekām Arktikā, kas sasilst četras reizes ātrāk nekā pārējā planēta.
Ziemeļbriežu ganīšana nodrošina ienākumus vairāk nekā 20 dažādām Arktikas pamatiedzīvotāju kopienām. Kopumā deviņās valstīs aptuveni 100 000 cilvēku nodarbojas ar aptuveni 2,5 miljonu pieradinātu ziemeļbriežu ganīšanu. Tradicionāli pamatiedzīvotāji ziemeļbriežus izmanto arī transportam, apģērbam un pārtikai. Siltākajos mēnešos ziemeļbrieži brīvi pārvietojas un barojas ar ķērpjiem un citiem augiem, pie tam piekopjot zemi. Šādā procesā tie kavē kokaugu krūmu augšanu.
Tā dēvētā "krūmināšanās" nozīmē, ka, pakāpeniski pārveidojot atklātu ainavu par mežu, aug augstāki un kokaināki augi. Krūmu un mežu aizaugšana kopumā var šķist vēlama, taču Arktikas ainavas gadījumā tā var iznīcināt seno ekosistēmu, ko raksturo atklātie meži, pazīstami kā boreālie meži, un bezkoku Arktikas tundra. Krūmu aizaugšana var arī pasliktināt klimata pārmaiņu ietekmi, jo pētījumi liecina, ka krūmi aiztur siltumu, kas atkausē mūžīgo sasalumu un sasilda tundru.
Ziemeļbrieži palīdz palēnināt šo procesu un tundras apzaļumošanu, apēdot un sapostot augus. Pētījumā, kurā analizēti satelītattēli ar krūmu segumu Jamalas pussalā Sibīrijas ziemeļrietumos, konstatēts, ka, neraugoties uz vasaras temperatūras paaugstināšanos, veģetācija šajā teritorijā, kur ziemeļbriežu populācija no 1986. līdz 2016. gadam palielinājās par 75 %, saglabājās stabila.
Zinātnieki ir pētījuši arī to, vai ziemeļbrieži ietekmē oglekļa emisijas ainavā. Vienā pētījumā viņi mērīja CO2 līmeni ziemeļbriežu aplokos un ārpus tiem boreālajos mežos, lai noteiktu, vai apaugums darbojas kā oglekļa piesaistītājs vai oglekļa avots. Viena no teorijām ir tāda, ka krūmu augšana varētu radīt lielākas CO2 emisijas, jo tā rada vairāk biomasas jeb pūstošas augu vielas. Tiek uzskatīts, ka zemsedze, ko veido galvenokārt ķērpji, sūnas un zema auguma brūklenes un melleņu krūmi, rada mazāk biomasas, jo augi ir mazāki.
