Mikroplastmasa nākotnē varētu ietekmēt mākoņu veidošanos un laikapstākļu izmaiņas
Mikroplastmasa aizvien biežāk parādās neparastās vietās, jo tā iekļūst gandrīz visās Zemes dzīvības formās. Tās ir atklātas dzeramajā ūdenī, pārtikā, gaisā un pat asinīs. Tagad zinātnieki ir atklājuši, ka šīs sīkās daļiņas varētu pat ietekmēt laikapstākļus.
Pētnieki trešdien ziņoja, ka pētījumā, kas publicēts Amerikas Ķīmijas biedrības izdevumā Environmental Science & Technology Letters, viņi konstatēja mikroplastmasu lielākajā daļā mākoņu paraugu, kas ņemti no kalna virsotnes Ķīnā.
Pētījumā tika izsekots, kā mikroplastmasa nonākusi mākoņos, un atklāts, ka tai varētu būt nozīme mākoņu veidošanās procesā.
Mikroplastmasa ir mazi plastmasas gabaliņi, kas nav lielāki par pieciem milimetriem, kas ir aptuveni viena sezama sēkliņas izmēra. Kā norāda grupas Beyond Plastics, kas darbojas, lai izbeigtu plastmasas piesārņojumu, prezidente Džūdita Enka, tās ir visur.
Trešdienas pētījuma autori atklāja, ka mikroplastmasa ietekmē mākoņu veidošanos, un mākoņiem ir ļoti liela nozīme tajā, kādi ir laikapstākļi.
Mākoņi rada nokrišņus - lietu, sniegu un citus. Tie arī bloķē saules gaismu, un mazāks saules starojums nozīmē zemāku temperatūru.
Lai veidotos mākonis, ūdens tvaikiem - gāzei - jāpārvēršas ūdens pilienos - šķidrumā. Tad daudziem ūdens pilieniem ir jāsavienojas, lai veidotos mākonis.
Ūdens pilieni veidojas, ūdens tvaikiem mijiedarbojoties ar sīkām cietām daļiņām atmosfērā, piemēram, putekļiem, pelniem vai okeāna sāli. Saskaņā ar pētījuma datiem šim sarakstam tagad var pievienot arī mikroplastmasu.
Šīs daļiņas ir hidrofīlas, kas nozīmē, ka tās piesaista ūdeni. Kad pirmie ūdens pilieni pieķeras mikroplastmasai un citām sīkām daļiņām, vairāk ūdens pilienu pievelkas kopā, un veidojas mākoņi.
