Kāpēc pirkt šķirnes kaķi vai suni tikai pie godprātīga un sertificēta audzētāja?
Sabiedrībā arvien vairāk runā par mājdzīvnieku labturību, tomēr joprojām patversmēs nonāk suņi un kaķi, no kuriem saimnieki labprātīgi atsakās – izliekot tos uz ielas, vai paši atvedot uz patversmi. Starp šiem dzīvniekiem ir arī tādi, ko cilvēki pirkuši par lielu naudu – it kā šķirnes dzīvnieki bez ciltsrakstiem, kas neatbilst pārdevēja solītajai šķirnei un nereti cieš no dažādām veselības problēmām. Patversmes “Labās mājas” saimniece Astrīda Kārkliņa un “If Apdrošināšana” aicina ļoti rūpīgi izvēlēties sev konkrētas šķirnes četrkājaino draugu un brīdina par sekām, ar ko var nākties saskarties, lētticīgi uzticoties negodprātīga audzētāja solījumiem.
Šķirnes suņa vietā – krancis
“Par šķirnes kaķi vai suni ir uzskatāms tikai tāds dzīvnieks, kuram ir ciltsraksti, kas apliecina tā izcelsmi, ja ciltsrakstu nav – tas ir bezšķirnes dzīvnieks. Ja internetā ieraugi sludinājumu, ka tirgo kādas iekārotas šķirnes kucēnu, un interesējoties pārdevējs stāsta, ka pašlaik vēl papīri nav sakārtoti, bet, ja vajag, to izdarīs – neuzķeries, tas var būt negodprātīgs audzētājs,” brīdina Astrīda. Nereti cilvēki uzskata, ka ciltsraksti nav nepieciešami, jo dzīvnieku pērk tikai sev un mērķis nav piedalīties izstādēs un nodarboties ar šķirnes pavairošanu.
Tomēr tā ir milzīga kļūda. “Cilvēki ir pārāk labticīgi, tāpēc paļaujas uz audzētāja vai pārdevēja teikto. Mēdz būt pat tā, ka pircēji ar audzētāju-pārdevēju satiekas degvielas uzpildes stacijā vai stāvlaukumā pie veikala, pārdevējs no bagāžnieka izceļ kucēnu, pircējs ar vieglu sirdi samaksā 500–600 eiro skaidrā naudā un visi uz to brīdi ir apmierināti. Bet pircējs neko neuzzina par kucēna vecākiem, neredz, kur un kādos apstākļos tas ir dzīvojis, nav pilnīgi nekādas informācijas par viņa veselības stāvokli. Šādi rīkojoties, pārdevējs tiek pilnībā atbrīvots no jebkādas atbildības par to, ko ir pārdevis,” norāda patversmes “Labās mājas” saimniece.
Pērkot dzīvnieku, noteikti jāslēdz līgums, jo tad arī uz pārdevēja pleciem gulst atbildība par to, ka prece – kaķis vai suns – atbilst cenai un solījumiem, jo mūsdienās negodprātīgu audzētāju ir daudz. “Man ir ļoti žēl dzīvnieku, kas ir pavairoti un pārdoti negodprātīgi. Jaunie saimnieki pēc laika pamana, ka ir nopirkuši savām sākotnējām vēlmēm neatbilstošu preci, protams, daļa mīlēs arī šādu dzīvnieciņu, bet citi ne. Neapmierinātie atved uz patversmi suni un, piemēram, stāsta, ka nopirkuši taksīti, bet kucēns 6 mēnešu laikā tā izaudzis, ka nu jau līdzinās dobermanim un, ka šādu suni viņi nespēj uzturēt, ka tas neatbilst viņu dzīvesveidam. Vai arī, ka pirkuši Vācu aitu šķirnes suni, kam jābūt taisnām austiņām, bet šim ausis nokārušās, tātad – krancis, iespējams sapārots ar kaimiņu suni, nevis ar kādu godalgotu savas šķirnes pārstāvi, un viņiem tādu nevajag. Man vienmēr tādās reizēs gribas pajautāt – vai tiešām pa šo laiku, kamēr dzīvnieks bija pie jums, to neiemīlējāt? Vai tad sunīti ar noļukušam austiņām nevar mīlēt?” skumji nosaka Astrīda Kārkliņa.
Dižciltīgi sugas pārstāvji patversmē nenonāk
Nereti šādi, it kā šķirnes dzīvnieki, patversmē nonāk no ielas un neviens viņus nemeklē. Iespējams, saimnieks ir nomiris un radinieki izliek to uz ielas, jo paši par kaķi vai suni negrib rūpēties un nepazinās dzīvnieka vērtību. Biežāk gan patversmē nonāk suņi un kaķi, kas, iespējams, pirkti kā šķirnes dzīvnieki, bet ir ar lielām veselības problēmām, un saimniekiem to uzturēšana un ārstēšana izmaksā ļoti dārgi. Tās nereti ir sekas audzētāju negodprātīgai rīcībai, sapārojot pārāk tuvus radiniekus un turot mazuļus antisanitāros apstākļos.
Daudzi saimnieki dzīvnieku ir iemīlējuši un turpina par to rūpēties, saskaroties arī ar dažādām problēmām, bet ir arī tādi, kas no neveiksmīgā pirkuma labprāt atbrīvojas. “Šobrīd patversmē “Labās mājas” ir kaķis, kam ir visas skotu nokareno ausu šķirnes pazīmes, bet šim jaunajam runcītim ir vāji skrimšļi ne tikai ausīm (šķirnes iezīme), bet arī pakaļkājām, kas ir pataloģija. Runci atrada prestižā Pierīgas dzīvojamajā ciematā, un pēc ilgstošas saimnieka meklēšanas tas nav atradies. Mūsu pieņēmums ir, ka kaķi kāds bija iegādājies un redzot, ka tam ir šāda nedziedināma kroplība nolēmis izlikt uz ielas. Varam tikai zīlēt, vai saimnieki bija apmierināti ar šo dzīvnieku, vai ar audzētāju bija atrunāti visi sīkumi, noskaidroti fakti par vecākiem un parakstīts līgums. Dikti šaubos…Atbildība, kas šajā gadījumā būtu dalāma uz pusēm, palika tikai īpašnieku rokās un viņi nolēma nepaturēt sev slimu dzīvnieku,” situāciju raksturo Astrīda.
Izmaksas par hronisku saslimšanu apdrošinātāji nesegs
Saimniekam, kas neapzinoties risku, ir iegādājies mājdzīvnieku no negodprātīga audzētāja, var nākties saskarties ar vairākām problēmām, viena no tām, sunim vai kaķim var būt iedzimtas veselības problēmas. Tāpēc šis būtu īstais brīdis, lai apzinātos, kam ir paredzēta mājdzīvnieku apdrošināšana. If Apdrošināšanas Mājdzīvnieku produkta vadītāja Ilze Roce atklāj: “Apdrošināšana palīdzēs samazināt neparedzētas veterinārās izmaksas – traumas, sastiepumi, lūzumi, akūtas gremošanas trakta, urīnceļu saslimšanas u.c., taču, ja sunim vai kaķim ir iedzimtas veselības problēmas (ģenētiska saslimšana, iedzimts defekts vai hroniska saslimšana), tad jārēķinās, ka saimniekam pašam būs jāsedz visas izmaksas par mājas mīluļa ārstēšanu.”
Kā nopirkt to, ko kāroji un neiegrābties?
Visiem interesentiem, kas vēlas pirkt šķirnes dzīvnieku, noteikti jāredz vieta, kur kucēns vai kaķēns ir piedzimis un audzis pirmos dzīves mēnešus. Negodprātīgi pavairotu dzīvnieku dzīves apstākļi mēdz būt antisanitāri.
Jāiepazīstas ar saimniekiem–audzētājiem un ar viņiem jāizrunā dzīvnieka aprūpes jautājumi un jānoskaidro īpašās vajadzības.
Ikvienam pircējam ir tiesības redzēt kucēna vai kaķēna māti un tēvu un noskaidrot, vai viņus nesaista tuva radniecība, kā arī apskatīt vecāku ciltsrakstus un prasīt tādus arī savam topošajam mājdzīvniekam. Atlaide vai mazāka cena, ko sola par to, ka šķirnes dzīvnieks ir bez oficiāli sakārtotiem papīriem, bieži vien ir signāls, ka kaut kas ar darījumu nav īsti kārtībā.
Veicot pirkumu, slēdz līgumu, kurā ir atrunātas konkrētas lietas, jo atbildība par dzīvnieku ir jāuzņemas ne tikai jaunajam saimniekam, bet arī audzētājam. Protams, to, kāds būs dzīvnieka raksturs vai ar kādām veselības likstām tas saskarsies dzīves laikā, nav iespējams paredzēt, bet līgums ir lielāks drošības garants, ka nenopirksi to, ko negribēji.
