Kas jāpaveic pirms apkures sezonas sākuma, un kļūdas, ko pieļauj teju visi
Lai arī rudens šogad lutina ar netipiski siltiem laikapstākļiem, strauji tuvojas apkures sezonas sākums. Tam gatavojoties, ir svarīgi veikt dažādus apkures sistēmas drošības "higiēnas" pasākumus.
Proti, māju īpašniekiem jāiztīra skursteņi un dūmvadi, kā arī jāpārliecinās, vai krāsnis, plītis, kamīni, radiatori un citas apkures ierīces ir darba kārtībā, atgādina apdrošināšanas sabiedrība ERGO.
"Līdzīgi kā vasaras garderobi nomainām pret aukstajai sezonai piemērotu apģērbu un laikus rūpējamies, lai tas būtu labā kārtībā, vajadzētu gatavoties arī apkures sezonai, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem ziemā. Viena no svarīgākajām lietām ir skursteņu un dūmvadu tīrīšana. Pirmkārt, tas ir ugunsdrošības jautājums, jo netīrītos dūmeņos uzkrājas sodrēji, kas var aizdegties un izraisīt ēkā ugunsgrēku. Otrkārt, tīrs dūmvads un skurstenis palīdz ietaupīt kurināmo," skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Noķert skursteņslauķi
Ugunsdrošības noteikumi Latvijā paredz, ka cietā kurināmā apkures iekārtu dūmvadi ir jātīra vismaz divas reizes gadā - pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim) un vienu reizi apkures sezonā. Savukārt šķidrā kurināmā dūmvadiem tīrīšana nepieciešama ne retāk kā reizi gadā, oderētiem gāzes dūmvadiem - reizi divos gados. Vienlaikus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka ik gadu glābēji dodas uz vismaz 500 izsaukumiem, kuru iemesls ir dūmvados aizdegušies sodrēji.
Ja ir nepieciešamās prasmes un aprīkojums, dūmvadu un skursteņu tīrīšanu var veikt mājas saimnieks pats, tomēr labāk jau laikus vērsties pie profesionāliem skursteņslauķiem, kuri skursteni iztīrīs, neradot tajā bojājumus un plaisas.
Sertificēts skursteņslaucītāja amata meistars un Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis Aleksis Kļaviņš uzsver, ka viens no faktoriem, kas ietekmē dūmvadu aizsprostošanos, ir kurināmais:
"Krāsnīs un kamīnos noteikti nevajadzētu dedzināt plastmasas izstrādājumus, iepakojumus, piemēram, maizes iepakojuma plēves vai papīra iepakojumu lielos daudzumos. Plēksnes no šiem materiāliem dūmvados ir labi redzamas. Ja apkures iekārtā ir vilkme, var gadīties, ka papīra plēksne tiek aizvilkta līdz skurstenim, un, ja jau iepriekš ir kurināti plastmasas izstrādājumi, dūmvadā un skurstenī veidojas aizdarvojums. Iekļūstot aizdarvojumā, papīra plēksnes var radīt bīstamu uzliesmojumu."
Speciālists iesaka, ka vispareizāk ir nevilcināties un arī sildmūrīšus, krāsnis, kamīnus iztīrīt, tiklīdz beidzas apkures sezona - laikā no pavasara līdz jaunās apkures sezonas sākumam. Patlaban rinda, gaidot skursteņslauķa vizīti, ir aptuveni 60 dienas, tāpēc speciālista izsaukumu labāk neatlikt uz pēdējo brīdi. Apkures iekārtas, kas nodrošina siltumu privātmājām, būtu jāpārbauda ne retāk kā reizi gadā - pirms apkures sezonas sākuma un vienu reizi sezonas laikā.
Citi uguns riski
Sākoties apkures sezonai, kad iedzīvotāji tikko atsāk lietot dažādas mājokļa apsildīšanas ierīces, kļūst aktuāli arī citi ugunsdrošības riski. ERGO pārstāvis Raitis Čaklis norāda:
"Apdrošināšanas gadījumos saskaramies ar to, ka cilvēki ļoti bieži mājokli pārkurina vai arī izmanto pārāk garu kurināmo, kas neļauj aizvērt krāsns durvis. Krāsns tiek atstāta bez pieskatīšanas, un rezultātā notiek ugunsnelaime. Tāpat jāatceras, ka kamīna priekšā ir jābūt ieklātai degtnespējīgai aizsargvirsmai. Ja šādas virsmas nav, no dzirkstelēm vai oglēm var izcelties ugunsgrēks, turklāt tas ir ļoti svarīgi arī no apdrošināšanas viedokļa - drošības prasību neievērošana var ierobežot atlīdzības saņemšanu pēc negadījuma. Pelnus nevajadzētu izbērt plastmasas spainī, jo tas var aizdegties.
Apkures sezonā elektriskos radiatorus nedrīkst apklāt ar priekšmetiem vai žāvēt uz tiem drēbes. Ja mājokli gribam piesildīt ar elektriskajiem sildītājiem, nevajadzētu tos saslēgt pārāk lielā daudzumā - jāpārliecinās, vai elektrotīkla jauda ir tam atbilstoša."
Radiatori - vai gatavi apkures sezonai?
"Ar ko Rīgā un tās apkārtnē esam slaveni? Ar cietu, "dzelžainu" ūdeni, un tas nozīmē, ka šis ūdens kaitē radiatoriem - tie diezgan ātri aizsērē," saka ERGO sadarbības partnera, tehniskā atbalsta dienesta "Green Wave Latvija" vadītājs Artūrs Mezītis.
"Saņemam gana daudz palīdzības lūgumu par tekošiem radiatoriem un par gadījumiem, kad mājās viens radiators silda vairāk, bet otrs - mazāk. Avārijas dienesta pakalpojumos šādu situāciju risināšana gan neietilpst, tādēļ saimniekiem pašiem jāparūpējas par to, kas notiek mājās. Radiatoru ražotāji reizi trīs gados rekomendē veikt to tīrīšanu - radiators tiek atvienots, iztīrīts ar speciālu šķidrumu un atkal pievienots. Diemžēl Latvijā cilvēki to dara ļoti reti, un rezultātā radiatori aizsērē un nedarbojas. Radiators un apkures sistēma nedzīvo katrs savu dzīvi, tie ir saistīti. Ja kāds no posmiem nedarbojas, rodas aizsprostojums, ūdens spiediens radiatorā paaugstinās līdz aizsprostojumam, siltuma radiatorā nav, bet rodas risks, ka radiatora caurules var plīst."
Otra lieta, uz ko norāda speciālists, ir radiatoru atgaisošana: "Pēc apkures sezonas beigām radiatoros ieplūst gaiss, kas krājas to sistēmā. Ja radiatorā ir gaiss, tas neuzsilst vienmērīgi vai nesilst vispār. Mūsdienās vairs nav jāiet pie radiatora ar skrūvgriezi un trauciņu, gaidot, kad parādīsies ūdens burbulis. To var izdarīt automātiskais atgaisotājs, kas pievienojams radiatoram. Atgaisošana būtu veicama pirms katras apkures sezonas sākuma. Un vēl, ja radiatoru savienojumu vietas kļuvušas baltas, kā apsarmojušas, tas var liecināt, ka šajās vietās var notikt savienojumu plīsums. Tam laikus jāpievērš uzmanība, un radiatori jāmaina."
