Vai dekoratīvos ābolīšus drīkst ēst?

Krebu ābeles ir dažādas – viena šķirne zied ļoti agri pavasarī, cita vasaras sākumā, bet visas zied bagātīgi un ļoti krāšņi. Ir šķirnes, kas ziedēšanas laikā izceļas ar košiem ziediem, kuri sākumā ir tumši sarkani, bet vēlāk kļūst rozīgi. Savukārt rudenī ābeļu zaros briest mazi ābolīši – dažām šķirnēm tie ir pīlādžogu izmērā, citām sasniedz 5 cm diametru.

Vairumam šķirņu ābolīši ir ļoti sīvi un svaigi nav ēdami, toties kompotos un ievārījumos garšo ļoti labi. Šie nelielie auglīši ir piemēroti arī sulas un vīna ieguvei.

Iestādi kādu no šīm šķirnēm

• Kuku. Igaunijas selekcijas šķirne, sasniedz tikai divu metru augstumu, veido nokarenu vainagu. Zied baltiem ziediem. Septembra beigās ienākas koši sarkani, saldi, garšīgi, aptuveni 4 cm lieli ābolīši.
• Bērnu prieks. Latvijas selekcijas šķirne, neliela auguma, zied agri ar gaiši sarkaniem ziediem. Nedaudz ieskābie bumbierveida augļi teicami der pārstādei.
• Auce.  Šķirne izveidota Dobeles Augļkopības institūtā. Zied ar sārtiem ziediem un ražo sārtus, 3–4 cm lielus ābolus ar saldskābu garšu.
• Ola. Maza auguma koks, kas zied ar purpursarkaniem, lieliem ziediem un ik rudeni bagātīgi ražo pārstrādei piemērotus augļus. Polijas selekcijas šķirne.  
• Bērzkroga Dzeltenais. Šķirne atrasta Vidzemē. To raksturo vidēja auguma koks ar nedaudz nokarenu vainagu. Zied ar gaiši rozā ziediem, savukārt ābolīši, kas ienākas augustā, ir dzeltenīgi, nelieli, saldskābi un ļoti aromātiski, tāpēc piemēroti vīna darināšanai.  
• Kerr. Vidēja auguma koks, kas zied ar baltiem ziediem. Ražo tikai katru otro gadu. Sārtie, sulīgie, aromātiskie āboli ienākas vēlu, un tos var labi uzglabāt pagrabā.