Banānu spēks: kas notiek ar tavu ķermeni, ja katru dienu apēd vismaz vienu banānu
Cik reizes esat dzirdējuši vārdu "kālijs" un uzreiz domājuši par banāniem? Protams, šajā auglī ir liels daudzums šīs uzturvielas, un to parasti saista ar muskuļu krampju novēršanu un mazināšanu. Taču jūs, iespējams, būsiet šokēti, uzzinot, ka kālijs ir saistīts arī ar hidratāciju. Kālijs ir galvenā uzturviela, kas nodrošina organisma hidratāciju un pareizu darbību. Bez tā jūsu ķermenis - un, kas ir svarīgi, sirds - var saskarties ar nopietnām sekām, vēsta portāls "Eatingwell".
Bet kas tieši notiek jūsu organismā, kad jūs lietojat kāliju, un kāpēc tam ir tik liela nozīme hidratācijā? Lai labāk izprastu, kā šī svarīgā uzturviela ietekmē organismu, diētas ārste no Vašingtonas – Karolīna Tomasone – dalās savās zināšanās un jaunākajos pētījumos.
Kas ir kālijs?
Patiesībā tas ir elektrolīts, viena no svarīgākajām minerālvielām, kas organismam nepieciešama, lai pārnestu elektrisko lādiņu organismā un aktivizētu noteiktas šūnu un nervu funkcijas. Tas uztur normālu šķidruma līmeni šūnās un darbojas kopā ar nātriju. Kālijs izlīdzina nātrija līmeni asinīs, kad tas izdalās no šūnām, bet šūnas uzņem nātriju. Kālija līmeni asinīs nierēs kontrolē hormons aldosterons.
Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības institūta datiem pietiekama kālija dienas deva pieaugušajiem ir 3400 miligramu vīriešiem un 2600 miligramu sievietēm. Grūtniecēm nepieciešami 2900 miligrami, bet zīdīšanas periodā - 2800 miligrami.
Nepietiekams kālija daudzums var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, dehidratāciju un ar muskuļu darbību saistītus sarežģījumus.
Pārtikas produkti ar augstu kālija saturu
Lai gan lielākā daļa cilvēku kāliju saista ar banāniem (viens vidējs banāns satur 420 miligramus jeb 12 % no dienas vērtības), banāni nav vienīgais pārtikas produkts ar augstu kālija saturu. Lūk, daži no pārtikas produktiem ar augstu kālija saturu:
- Kartupeļi
- Avokado
- Ķirbji
- Zaļie lapu salāti
- Žāvētas aprikozes
- Baltās pupiņas
- Lēcas
Kāpēc tieši banāni tiek "celti saulītē"?
Banānus var gan ēst uzkodā, gan ar tiem papildināt lielāku maltīti. Tie ir saldi – viens vidēji liels banāns satur ap 15 gramiem cukura. Daudzus tas attur, taču skaidrības labad jāmin, ka arī ābolā ir ap desmit gramiem cukura. Nedrīkst vadīties tikai pēc cukura daudzuma vien, jo banānos ir arī šķiedrvielas, C un B6 vitamīns, mangāns, kālijs, magnijs un citas minerālvielas mazākos daudzumos.
Ja nepieciešams samazināt svaru, vienkārši vajadzētu aprobežoties ar vienu vai diviem banāniem dienā, nevis ēst trīs un vairāk.
Banānu glikēmiskais indekss (GI) ir no 42 līdz 58, atkarībā no tā, cik tie gatavi, bet jebkurā gadījumā banānu GI nav augsts. Tāpēc pat tad, ja jāseko līdzi uzņemtā cukura daudzumam, pa kādam banānam drīkst apēst.
Banāni satur ne tikai vitamīnus un minerālvielas, bet arī citus bioloģiski aktīvus savienojumus, piemēram, dopamīnu un katehīnus.
Dopamīns ir nozīmīgs neirotransmiters smadzenēs, tiesa, uzņemts no banāniem, tas nespēj nonākt līdz smadzenēm, lai uzlabotu mūsu garastāvokli. Dopamīns šajā gadījumā darbojas kā spēcīgs antioksidants.
Katehīnus saista ar veselību veicinošu iedarbību, tostarp samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku.
