Latvijas mežus sāk pārņemt invazīva sēņu suga, kas sāk “izspiest” baravikas
foto: Shutterstock
Dzīslkāta bekas.
Noderīgi ikdienā

Latvijas mežus sāk pārņemt invazīva sēņu suga, kas sāk “izspiest” baravikas

Jauns.lv

Vasaras beigas un rudens sākums tradicionāli ir sēņošanas laiks. Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dodas mežā pēc sēnēm, tiklīdz rodas tāda iespēja, un kopumā 91% iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut reizi dzīvē bijuši sēņot, noskaidrots aptaujā. Ko par sēnēm derētu zināt pirms tās nonāk jūsu grozā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāsta Dabas muzeja mikoloģes  - Inita Dāniele un Diāna Meiere.  

Sausais pavasaris un vasaras sākums ietekmēja sēņotni, un tai ir bijis vajadzīgs laiks, lai attaptos, tāpēc sēņu ražu varam baudīt ar nelielu nokavēšanos. 

Šobrīd vairākos Latvijas reģionos sēņu raža jau ir laba, taču mežos nav novērojama liela sēņu sugu dažādība. Dāniele norādīja, ka šobrīd pati populārāka ēdamā sēne, kas ir visu sēņotāju grozos un par kuru bieži jautā, ir dzīslkāta beka, ko uzskata par invazīvu sugu, kas var izspiest arī vietējās sugas, vēsta “Lsm.lv”. 

"Mums jau ir ziņojumi no sēņotājiem – tur, kur agrāk bija baravikas, nav vairs nevienas baravikas, ir tikai dzīslkāta bekas. Cilvēki ir sākuši to ievērot, ka tiešām pazūd vietējās sugas tajās vietās," atzina Dāniele. 

Lai gan dzīslkāta bekas ir lietojamas uzturā un garšīgas, turklāt tās vēl nav iemīlējuši tārpi, mikoloģe uzsvēra, ka invazīvu sugu ienākšana mežā nav nekas iepriecinošs, jo tā var izzust pārējās mums pazīstamās un mīļās sēņu sugas.

Latvijas mežos vēl varam priecāties par lielu dabas daudzveidību. Pat pieredzējuši sēņotāji arvien atrod jaunas, iepriekš neredzētas sēnes un grib pārbaudīt, ko tad ir salasījuši. 

Piemēram, Dagdas apkārtnes mežos Dienvidlatgales reģionā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot ikdienas pienākumus, atradis visā Latvijā ļoti retu sēņu sugu – ēnaino jumteni. To, kā sēne izskatās un vai ir ēdama, vari uzzināt šeit. 

Dzīslkāta beka ilgus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā, kā arī Taivānā (kur, visticamāk, ievazāta). Par pirmo atradumu Eiropā ziņots 2007. gadā Lietuvā, un 2013. gadā suga konstatēta arī jūras piekrastē Latvijā, kad daži sēņotāji no turienes atnesuši bekas uz Dabas muzeja sēņu izstādi, vēstīts vietnē senes.lv