Mizgrauzi varēs apkarot operatīvāk

Turpmāk nebūs vajadzības izsludināt ārkārtējo situāciju (tas prasīja laiku) meža kaitēkļu vai slimību izplatīšanās gadījumos, un šos pasākumus tagad varēs uzsākt vienkārši ar Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora lēmumu. Tiesa gan, būs vajadzīgs arī Valsts mežzinātnes institūta Silava veikts monitorings, kas apstiprinās problēmas nopietnību.

Ārkārtas situācija daudzos novados

Zemkopības ministrijas anotācijā teikts, ka “grozījumi nepieciešami, lai ātri reaģētu uz meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanas risku un lai VMD varētu administrēt Meža likumā noteikto pienākumu meža īpašniekam veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, tostarp uzdodot pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības, vai ierobežotu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu”.

Likums stājās spēkā 1. jūlijā, taču atgādināsim, ka saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi vairāk nekā trīsdesmit Latvijas novados jau bija izsludināta ārkārtas situācija no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Lai ierobežotu mizgraužu izplatību, šajās teritorijās noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, ieskaitot koku ciršanas aizliegumu vērtīgu egļu mežu aizsardzības zonās un obligātu feromonu slazdu izvietošanu.

Aizsardzības zonas

Lai sargātu vērtīgās egļu audzes, mizgraužu skartajās teritorijās noteiktas trīs aizsardzības zonas. A zonā ietilpst pati vērtīgā egļu mežaudze, B zona veidota 100 metru attālumā no tās ārējās robežas, C zona – 101 līdz 500 metru attālumā.

Šajās zonās tad arī noteikti koku ciršanas ierobežojumi un daudziem īpašniekiem apturēti jau izsniegtie ciršanas apliecinājumi. Tiesa gan, tie īpašnieki, kuri saņēmuši VMD sanitāro atzinumu, drīkst izcirst svaigi invadētos kokus sanitārajā vienlaidus cirtē.

Koksni pārvērš miltu masā

Astoņzobu mizgrauzis ir tikai puscentimetru gara vabole, kurai ķermeņa aizmugurējā daļā katrā pusē ir pa iedobei ar četriem zobiem katrā – no tā arī nosaukums. Tas ir viens no visagresīvākajiem meža kaitēkļiem un šobrīd kļuvis par visas Eiropas problēmu.

Kukainis dzīvo un vairojas egļu mizas iekšpusē un pārtiek no koksnes, sagraužot to un pārveidojot miltiem līdzīgā masā. Rezultātā šī koksne vairs nav lietderīgi izmantojama un noder vairs tikai malkai. Bojātie koki kļūst arī neizturīgi pret vēju vai sniegu uz zariem un var vienkārši nolūzt.

Mežu īpašniekiem būtu regulāri jāapseko savas audzes, un mizgrauža klātbūtni var konstatēt visai vienkārši – eglēs ir redzami nelieli caurumiņi un miltos pārvērsta koksne, iespējama arī skuju dzeltēšana. Kaut arī mizgraužiem ir daudz dabisko ienaidnieku putnu vidū, kā arī vairošanos var ietekmēt laika apstākļi, tomēr pilnībā šādi iznīdēt tos nevar.

Visefektīvākais līdzeklis ir feromonu slazdi, kuros kukaiņus ievilina ar mākslīgu smaržu. Par šo kaitēkļu daudzumu liecina fakts, ka šogad pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži teritorijā vien ar šiem slazdiem savākti 43,6 litri jeb 1,75 miljoni šo kukaiņu.

Jo blīvāk stādīts, jo labāk kaitēklim

Kaut arī vispirms kaitēklis uzbrūk novājinātiem vai svaigi izgāztiem kokiem, tomēr savairojoties tas ķeras pie veselām un spēcīgām eglēm. Jāatzīmē, ka vieglāk un straujāk mizgrauzis iznīcina egļu audzes, kurās koki ir blīvi sastādīti – to darīja vēl padomju laikos, domājot par izejmateriālu Slokas papīrfabrikai.

Šobrīd šīs audzes sasniegušas briedumu, taču stādīšanas tuvums ietekmējis zaru un sakņu sistēmas kvalitāti. Silavas eksperti norāda, ka vienu vidēja izmēra egli pilnībā var iznīcināt aptuveni 3000 vaboļu – mitrā laikā gan to skaitam jābūt vismaz divas reizes lielākam, jo tad koks ir spēcīgāks. Šo kukaiņu vairošanās ātrums ir visai pamatīgs, jo katra vabole izdēj aptuveni 60 oliņu un labvēlīgos laika apstākļos vairošanās var notikt pat divas reizes gadā.

No mežinieka pieredzes

Meža apsaimniekošanas uzņēmuma Grantiņi 1 īpašnieks un vadītājs Aldis Stūriška stāsta, ka šogad cīņā ar šo kaitēkli palīdzējuši arī dabas apstākļi, jo aukstais pavasaris, sausais laiks un vēsās naktis populāciju krietni samazinājušas.

Stūriška gan uzskata, ka valstij uz šo problēmu būtu jāreaģē operatīvāk: “Pēc pašreizējiem VMD normatīvajiem aktiem, darbība joprojām notiek bremzēti. Likuma grozījumi ir pareizi, bet, bez šaubām, tie ir novēloti, jo faktiski mizgraužu aktīvie gadi sākās jau 2019. gadā. To, vai mizgrauzis bijis aktīvs, var saprast jau rudenī, un tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ierobežojumus var izsludināt jau decembrī. Tad arī mežsaimnieks var laikus sagatavoties, veicot ierobežojošos pasākumus un atbilstoši sakārtojot uzņēmuma finanšu plūsmu.”

Ko Stūriška iesaka saviem kolēģiem mežsaimniekiem? “Ja atklāta kukaiņu ligzda, tad tā nekavējoties jāizzāģē, kokmateriāli no cirsmas jāizved un jāizveido vismaz 150 metru liela buferjosla. Nav īpašas jēgas apkārtējos kokos skatīt caurumiņus, pa kuru kukainis ielīdis un pa kuru izlīdis. No brīža, kad kukainis uzbrūk kokam, līdz tā pārvēršanai no lietaskoka malkā paiet tikai trīs līdz četri mēneši,” saka Stūriška.

Zināšanas, nevis kompensācijas

Vai valstij šo problēmu būtu mežu īpašniekiem jākompensē,  kā tas notiek lauksaimniecībā nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumos?

Stūriška uzskata: “Manuprāt, valstij nekas nav jākompensē, bet jāļauj vairāk domāt un darīt pašam mežsaimniekam, daloties ar aktuālo informāciju un ieklausoties nozares profesionāļu ieteikumos. Domāju, ka Latvijā ap 80% meža ir izglītotu mežsaimnieku rokās, kuri paši spēj rīkoties atbilstoši situācijai, un neviens nevēlas samazināt sava īpašuma vērtību. Jebkura šāda iejaukšanās ar kompensācijām ir saistīta ar lielu birokrātiju un grauj saimniekošanas mācēšanu. Tas arī varētu mudināt kādu speciāli pagaidīt, lai viņa kokus nograuž mizgrauzis, un tad nocirst tos malkā, saņemot gan kompensāciju, gan naudu par malku.”