Cilvēce jau iztērējusi visus resursus, ko planēta var atjaunot viena gada laikā

"Pastāvīga pārtērēšana izraisa arvien izteiktākus simptomus, tostarp neparastus karstuma viļņus, mežu ugunsgrēkus, sausumu un plūdus, kas var apdraudēt pārtikas ražošanu," saka Stīvens Tebs, Global Footprint Network - organizācijas, kas izstrādā tāmi - izpilddirektors.

Šī gada datums ir vairākus mēnešus agrāk nekā pirmā šāda diena 1971. gada 25. decembrī.

Taču ir labas ziņas, jo mēs esam izlietojuši savu gada budžetu aptuveni piecas dienas vēlāk nekā 2022. gadā, un temps, kādā tas virzās uz priekšu, palēninās.

Tomēr joprojām ir daudz kas jāmaina, lai cilvēce ik pēc 12 mēnešiem neiztērētu gandrīz divas planētas vērtus resursus.

Pārtēriņa diena tiek aprēķināta, izmantojot ANO datus, lai noteiktu katras valsts ekoloģisko pēdu un planētas “bioloģisko kapacitāti”. Bioloģiskā kapacitāte ir Zemes spēja ražot atjaunojamos resursus un absorbēt atkritumus, savukārt ekoloģiskā pēda nosaka pieprasījumu pēc dabas, tostarp resursu patēriņu un emisijas.

Globālā sasilšana, ko izraisa milzīgs CO2 daudzums, kas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo, veicina deficītu, liecina Global Footprint Network. Organizācija norāda, ka, lai līdz desmitgades beigām panāktu globālo emisiju samazinājumu par 43%, katru gadu no šī brīža līdz 2030. gadam pārtēriņa diena būtu jāatliek par 19 dienām.

Dažas valstis iztērē resursus ātrāk nekā citas

Ja visi uz planētas dzīvotu kā cilvēki ASV, resursi tiktu izsmelti jau 13. martā. Beļģijai tas būtu 26. marts, Francijai 5. maijs un Spānijai 12. maijs.

Sliktākie likumpārkāpēji ir Katara, kas izsmeltu Zemes resursus 10. februārī, un Luksemburga 14. februārī.

Tomēr, ja visi cilvēki dzīvotu kā Indijā, ik gadu tiktu patērēti tikai 0,8 planētu resursi.

Kā paildzināt mums pieejamos Zemes resursus?

Globālais pēdas nospiedumu tīkls norāda, ka, palielinot zemu oglekļa emisiju enerģijas avotu īpatsvaru no 39 procentiem līdz 75 procentiem, datums pārceltos par 26 dienām atpakaļ.

Pārtikas atkritumu samazināšana uz pusi mums dotu 13 dienas, bet mežu atjaunošana 350 miljonu hektāru platībā - astoņas dienas.

Citas valsts politikas, piemēram, 15 minūšu pilsētu izveide, kur visu ikdienā nepieciešamo var sasniegt, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu, kā arī četru dienu darba nedēļas ieviešana varētu atlikt datumu par 11 dienām.

Ja trešā daļa no visiem ar automašīnu nobrauktajiem kilometriem tiktu aizstāti ar sabiedrisko transportu, kājām vai riteņbraukšanu, datums iekristu 13 dienas vēlāk.