To ieraugot, asaras sākušas tecēt! Astoņzobu mizgrauži iznīcina Latvijas egles
Latvija gatavojas jaunas ārkārtējās situācijas izsludināšanai. Šoreiz gan tā attieksies galvenokārt uz mežsaimniekiem. Pēdējo gadu laika apstākļi ir bijuši īpaši labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužiem. Šie kukaiņi savairojušies tādā skaitā, ka draud mūsu egļu audzes pārvērst par krūmāju, kurā ir vien nokaltuši egļu stumbeņi, brīdina meža pētnieki. Savukārt dabas aizstāvji raizējas, ka "ārkārtējās situācijas" aizsegā varētu tik izcirstas arī aizsargājamās dabas teritorijās augošas egles, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Posta darbu mizgrauzis pastrādājis arī Pūču saimniecības mežā Drabešu pagastā. Saimnieks Jānis Driba neslēpa – to ieraugot, asaras sākušas tecēt. Iznīcināti aptuveni 10 hektāri (ha) meža.
"Nu miris mežs... Es dzīvoju Gaujas Nacionālā parka kultūrvēsturiskajā zonā. Šeit reāli izveidojusies situācija, ka egļu astoņzobu mizgrauzis ir 10 ha no meža nograuzis," stāstīja mežsaimnieks.
Līdzīga sāpe ir daudziem meža īpašniekiem Latvijā. Pēdējo divu gadu laikapstākļi Latvijā bijuši mizgraužiem labvēlīgi, tādēļ to populācija strauji pieaugusi, bet nodarīto kaitējumu apjoms kļuvis daudzkārt lielāks. Laba vide šiem kukaiņiem ir pēc vētrām, kad mežos ir daudz nolauztu, bojātu egļu, kas ir ērti pieejama pārtika. Kā arī – sausas un garas vasaras, kad vienā sezonā var izaudzināt vairākas kukaiņu paaudzes.
"Pēdējo divu gadu laikā situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Un šobrīd viņa ir, jāsaka – ļoti slikta! Tās ziepes sākās 2021. gadā. Tad bija ļoti gara, karsta vasara un garš rudens, kurā radās otrā paaudze un aizmetņi trešajai paaudzei – bija ļoti straujš pieaugums bojājumiem mežā. Pagājušā gada pavasaris un vasara pielika punktu visam – ļoti, ļoti strauji pieauga tieši klimata dēļ," sacīja zinātniskā institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits.
Iepriekšējos gados mizgraužu postījumi tika lēsti 550 līdz 850 hektāru apmērā, bet 2022. gadā tas pieauga vairākkārt – bojāti aptuveni 2300 hektāri egļu mežu.
Viskritiskākā situācija ir Vidzemē un Sēlijā. Pērn straujš bojāto platību pieaugums fiksēts arī Rīgas reģionā. Salīdzinoši mierīgāk pagaidām ir Kurzemes egļu mežos, vēsta "Lsm.lv".
