Zvanīt vai nezvanīt, lai izsauktu speciālos dienestus? Kādas būs sekas, ja izsaukums būs nepamatots?
Zvanīt vai nezvanīt? Šāds jautājums rodas kritiskās situācijās, kad nākas steigšus izlemt, vai izsaukt speciālos dienestus – ātro palīdzību, glābējus vai policiju. Bažu iemesls – neskaidrība, vai izsaukums būs pamatots un vai nevajadzēs maksāt sodu. Par apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu, kā arī par tīšu nepatiesa notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē glābējiem, likums tiešām paredz atbildību.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka nepamatotu izsaukšanu fiziskajām personām var uzlikt uzliek naudas sodu no 35 līdz 140 eiro.
Kļūda nav ļaunprātība
Praksē nereti nākas saskarties ar gadījumiem, kad neatliekamie dienesti nepamatoti tiek izsaukti cilvēciskas kļūdas, nevis tīšas ļaunprātības dēļ, piemēram, iedzīvotājus sacelt viltus trauksmi mudinājuši nevis dūmi, bet, piemēram, putekļi, kas veļas no ēkas, kurā notiek remontdarbi, vai ūdens garaiņi no saulē sasiluša jumta pēc lietus u. tml. Šādus gadījumus, lai gan izsaukums bijis veltīgs, neklasificē un arī turpmāk neuzlūkos kā operatīvo dienestu ļaunprātīgu maldināšanu, jo labāk allaž ir būt modram un lieku reizi sacelt trauksmi nekā vilcināties un saukt glābējus, kad jau ir par vēlu.
Tīšai ļaunprātīgai speciālo dienestu maldināšanai ir visai nepārprotamas pazīmes – izsaukums uz neesošu adresi, paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu, kas nav noticis, vēsts par spridzekli, kura norādītajā vietā nemaz nav.
Dažkārt cilvēki operatīvo dienestu tālruņa numuru uzgriež pārskatīšanās dēļ. Ja tā gadījies, nevajadzētu nomest klausuli, bet dežurantam pateikt, ka notikusi kļūda. Citādi dienests var uzskatīt, ka izsaukums bijis īsts, bet ar palīdzības saucēju pārtrūkuši sakari.
112 – jebkurā nelaimes situācijā
Universālais glābēju tālruņa numurs, uz kuru var zvanīt jebkuru briesmu gadījumā, ir 112. Piezvanot uz to, operators, uzklausījis informāciju, savienos vai sazināsies ar konkrētajā gadījumā nepieciešamo speciālo dienestu.
Uz 112 speciālisti iesaka zvanīt visos gadījumos, kad zvanītājam nav īsti saprotams, kas noticis (nav precīzi zināms, kādi dienesti būs jāiesaista palīdzības sniegšanā), kā arī tad, ja ir skaidrs, ka, visticamāk, glābšanas darbos būs jāiesaistās vairākiem dienestiem – policijai, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem vai pat sapieriem. Šādi gadījumi ir, piemēram, ķīmisku vielu noplūdes, rūpnieciskas avārijas, negadījumi uz dzelzceļa, publiskā vietā atrasti spridzekļiem līdzīgi priekšmeti, arī ceļu satiksmes negadījumi.
Ko teikt glābējiem?
Piezvanot operatīvajiem dienestiem, ir svarīgi sniegt precīzu izsaukuma iemeslu. Zvanītājam jāpasaka, kas noticis un kāda dienesta palīdzība nepieciešama. Jānorāda atgadījuma vieta un jāatbild uz operatora jautājumiem. Jāatceras, ka, norādot notikuma vietu, svarīgi ir nosaukt ne tikai ielu, bet arī apdzīvoto vietu – pilsētu, ciemu vai novadu, jo, pasakot, ka negadījums noticis, piemēram, Rīgas ielā, un pārtraucot sarunu, glābējiem var nākties lieki tērēt laiku, skaidrojot, no kuras pilsētas zvanīts.
Ne mazāk svarīgi, protams, ir vispār piezvanīt glābējiem. Praksē bijuši gadījumi, kad ugunsgrēka vietā sapulcējušies cilvēki, paļaujoties, ka kāds jau palīdzību izsaucis, velti gaida ierodamies ugunsdzēsējus, jo patiesībā viņiem neviens nav piezvanījis. Labāk piezvanīt vairākas reizes, nekā nepiezvanīt vispār.
