Kā dārzā ieaudzēt nemirstības koku un kā to izmanot
Moringu dēvē par nemirstības koku, bet vēl biežāk – par mārrutku koku. Sēklas un saknes skaitās ļoti vērtīgas, turklāt no sēklām iegūst eļļu, kas atšķirībā no citām eļļām, ilgāk uzglabājot, neiegūst nepatīkamu piegaršu.
Par moringas dzimteni uzskata Ziemeļindiju, taču laika gaitā šis augs ļoti labi iedzīvojies gandrīz visā Dienvidaustrumāzijā, daudzviet Āfrikā, arābu zemēs un Karību salās. Stāsta, ka apzīmējumu nemirstības koks tas esot ieguvis divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tas spējot dziedināt vismaz 300 slimību, otrkārt, tas neiet bojā lielā sausumā un nabadzīgā augsnē. Savukārt par mārrutku koku to iesaukuši angļi, kuri moringas ēdamās saknes, kas smaržo pēc mārrutkiem, un lapas, kam ir pikanti asa piegarša, savulaik Indijā lietojuši mārrutku vietā.
Kā audzēt moringu?
Moringa varētu būt piemērota tiem, kam patīk eksperimentēt ar eksotiskiem un mazpazīstamiem augiem.
Šis svešzemju augs aug strauji un dabā sasniedz 15 metru augstumu, tam patīk siltums, karstums un arī sausums. Pie mums moringu var audzēt podos telpās uz saulainas palodzes un vasarā, ja ir pietiekami silts, iznest dārzā, uz terases vai balkona. Komforta temperatūra dabā moringai ir, sākot no + 25 grādiem. Ja temperatūra nokrītas zem + 20 grādiem, tā var nomest visas lapas.
- Sēklas var pasūtīt internetā, bet stādiņi reizēm nopērkami arī mūsu dārzkopības veikalos. Pirms stādīšanas sēklas uz 1–2 dienām iemērc trauciņā ar ūdeni, pēc tam iespraud augsnē un pārkaisi ar plānu zemes kārtiņu. Kvalitatīvas sēklas izdīgs pēc 10–14 dienām. Kad moringa ir sasniegusi 20 cm, pārstādi to lielākā podā.
- Tiklīdz moringa izaugusi 60 cm gara, galotni saīsini par 10 cm, lai veidojas sānzari, kurus tad, kad tie izauguši 20 cm gari, arī saīsini par 10 cm. Tā veidosies kupls vainags.
- Laisti minimāli, jo šis augs necieš lieku mitrumu, bet arī iekaltēt nevajadzētu
Kā izmantot moringu?
Kad moringa izaugusi kādu pusmetru gara, vari sākt plūkt lapas un izmantot salātiem un tējai. Svaigas lapas mēdz gatavot līdzīgi kā spinātus, no tām sanāk arī garšīgas mērces, kas atgādina pesto. Savukārt sasmalcinātas kaltētas lapas noder kaisīšanai gandrīz uz visiem ēdieniem un tējas gatavošanai. Tā kā lapām ir visai sāļa garša, dažkārt ēdieniem pat nav nepieciešams pievienot sāli.
No jaunām, nenobriedušām pākstīm sanāk ļoti garšīgi sautējumi, tos var gatavot tāpat kā pākšu pupiņas, kopā ar lēcām vārīt biezās zupās un mērcēs.
