Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ar decembrī atklāto elektroauto uzlādes staciju Vecmīlgrāvī pie Ziemeļblāzmas stacijas noslēdzās CSDD īstenotais projekts, uzstādot kopumā 139 šādas stacijas. (Foto: Zane Bitere/LETA)

Elektroauto: dzīves stilam vai praktiskam izmantojumam

Viena Vide Visiem
19. aprīlī 05:12 2022. gada 19. aprīlī 05:12
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Vēl pirms desmit gadiem elektroauto uzskatīja par visai eksotisku transporta veidu un tos piedāvāja vien atsevišķi ražotāji, bet šobrīd tas kļuvis pieejamāks un praktiskāks. Uzlādes staciju pārklājums palielinās, un no aprīļa beigām, pērkot elektroauto, paredzēts valsts atbalsts.

Tā kā arī ar vienu uzlādi nobraucamais attālums palielinās, bet tradicionālā degviela kļuvusi krietni dārgāka, elektroauto noteikti piedzīvos popularitātes pieaugumu.

Kā ir Latvijā

Pagaidām Latvijā kopumā reģistrēts tikai nedaudz vairāk par 2100 elektroauto, no kuriem aptuveni 1600 pirkti pie vietējiem auto pārdevējiem, bet pārējie otrreizējā tirgū. Tiesa gan, vēl ir hibrīdauto, kuru pamata dzinējs darbināms ar ierasto degvielu un elektromotors paredzēts tikai nelieliem attālumiem.

Nu jau elektroauto piedāvā gandrīz visi autoražotāji, un Latvijā līderos ir izvirzījies BMW ar 470 pārdotajām automašīnām, otro vietu ieņem Nissan ar 235 un trešo Volkswagen ar 172 spēkratiem.

Cenas mazinās, attālumi pieaug

Cenu amplitūda ir ievērojama – kaut cik normāli aprīkots lētākais elektroauto maksā aptuveni 35 000 eiro, bet ja iespējas atļauj, var tikt arī pie Porsche Taycan  par gandrīz 200 000 eiro.

Valstīs ar augstāku dzīves līmeni elektroauto popularitāte aug daudz straujāk, piemēram, pēdējos gados Norvēģijā no iegādātajām jaunajām automašīnām to daļa pārsniedz jau 80 procentu.

Elektroauto tematikai veltītā portāla uzladets.lv vadītājs Kārlis Mendziņš uzskata, ka situācija mainīsies visai strauji: "Savu pirmo lietoto elektroauto "Citroen C - Zero" es pirku par 8 tūkstošiem eiro un ar vienu uzlādi varēju nobraukt vien 100 kilometru. Savukārt pirmo "Nissan Leaf" modeli ražotāji piedāvāja par 40 tūkstošiem eiro, bet otrais modelis maksā jau nedaudz virs 30 tūkstošiem un tas brauc vismaz 200 kilometru. Autoražotāji saprot, ka elektromobiļi ir nākotnes transports, un ļoti cenšas palielināt to pieejamību, tāpēc visai drīz ir gaidāmi modeļi par demokrātiskām cenām."

Valsts atbalsts

Vairāk nekā divdesmit Eiropas valstīs pieejami valsts atbalsta pasākumi, lai veicinātu elektroauto iegādi. Arī  Latvijā to pieprasījumu būtiski var ietekmēt nesen uzsāktā valsts atbalsta programma.

Eiropas Savienības Zaļajā kursā viens no elektroauto ieviešanas pamatmērķiem ir kaitīgo izmešu samazināšana. Pēc Satiksmes ministrijas datiem, lai līdz 2030. gadam sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvijā jābūt reģistrētiem vismaz 18 000 elektroauto. Pašreizējā ražotāju politika un patērētāju uzvedība rāda, ka šis skaitlis varētu būt reāli sasniedzams.  

Arī Latvijā kļūst iespējams pieteikties uz valsts finansiālo atbalstu elektroauto iegādei. Ja izvēlas pirkt tā saucamo tīro elektromobili, tad valsts atbalsts ir 4500 eiro, bet, pērkot lietotu elektrisko vai uzlādējamo hibrīdauto, var saņemt 2250 eiro.  Atbalstu varēs iegūt līdz 60 000 eiro dārgam elektroauto, lietotam noteikta minimālā summa – 5500 eiro. Subsīdiju varēs izmantot arī kā pirmo līzinga iemaksu.

Nododot savu veco elektroauto rūpnieciskajai pārstrādei, var cerēt uz 1000 eiro atbalstu. Kopējais šīs programmas finansējums ir desmit miljoni eiro, pagaidām līdz nākamā gada beigām.

Patīkamie bonusi

Lai veicinātu elektroauto iegādi, to īpašniekiem valsts un pašvaldību līmenī noteikti arī vairāki būtiski atvieglojumi un priekšrocības.

Elektromobiļiem nepiemēro transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, par desmit eiro samazināts transportlīdzekļu nodoklis uzņēmumiem. Automašīnas pirmreizējā reģistrācija un speciālās numura zīmes izsniegšana Ceļu satiksmes drošības direkcijā būs bez maksas.

Liels pluss ikdienas pilsētas braucējiem noteikti ir iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām un auto bezmaksas novietošana pašvaldību maksas stāvvietās vairākās Latvijas pilsētās, ieskaitot Rīgu. Arī no maksas par iebraukšanu Jūrmalā vasaras sezonā elektroauto īpašnieki ir atbrīvoti.

Cik tālu var tikt

No praktiskās lietošanas viedokļa šis transporta veids tomēr ir ļoti atkarīgs no tā, cik un kur izvietotas uzlādes stacijas, cik jaudīgas tās ir, jo no tā atkarīgs uzlādēšanas ātrums.

Elektroauto tematikai veltītā portāla uzladets.lv vadītājs Kārlis Mendziņš uzskata: “Ikdienas vajadzībām pilsētā vai nelieliem pārbraucieniem pa Latviju tas ir ideāls auto.” (Foto: Kārlis Seržants)

Pēc ražotāju sniegtajiem datiem, autonomijas rādītājs (nobraukto kilometru skaits ar vienu pilnu akumulatora uzlādi) dažādiem modeļiem svārstās no 200 līdz 550 kilometru. Taisnības labad gan jāsaka, ka nelielie nobraukumi ir raksturīgi mazajiem pilsētas auto, un tā ir pilnīgi pietiekama distance vienas darbadienas vajadzībām. Ar dārgo Porsche varēs pieveikt aptuveni 400 kilometru, bet teorētiskais rekordists ir VW ID.3 ar 549 kilometriem.

Uzlādes iespējas

Pēc, piemēram, Vācijas pašreizējiem standartiem, uzlādes staciju skaitu uzskata par pietiekamu, ja ir vismaz viena publiski pieejama uz katriem desmit valstī esošajiem elektroauto. Latvija šobrīd pavisam nedaudz atpaliek, jo publikācijas tapšanas brīdī esošajiem 2106 elektriskajiem spēkratiem ir vairāk nekā 160 ātrās uzlādes staciju.

“Latvijā specifika ir tāda, ka mums ir ļoti daudz ātrās uzlādes dokstaciju, kas auto veiktspēju var pietiekami palielināt pat 15 līdz 20 minūtēs. Pa ceļam uz Liepāju es tādas esmu saskaitījis astoņas, un tas ir ļoti iespaidīgs daudzums. Mums tieši vajadzētu attīstīt lēnās uzlādes vietas, kur auto var atstāt uz visu nakti,” saka Mendziņš.

Vairāki  lielie Eiropas autoražotāji jau paziņojuši par plāniem attīstīt pašiem savus uzlādes tīklus visā Eiropas teritorijā, jo elektroauto strauji ienāk arī lielo kravas automašīnu segmentā. Eiropā tuvākajos gados šajā jomā plānots ieguldīt vismaz pusmiljardu eiro.

Arī mājas apstākļos var ierīkot savu uzlādes vietu – tas gan iespējams pārsvarā privātmājās. Iegādāties un uzstādīt tā saucamās dokstacijas piedāvā ļoti daudzi uzņēmumi, cena atkarībā no ražotāja un jaudas svārstās no 500 līdz 1500 eiro. To pērkot, jāizvērtē konkrētā auto akumulatora reālās vajadzības un spējas, ņemot vērā arī iespējamo lādēšanai atvēlamo laiku. Vislabāk pirms uzstādīšanas konsultēties ar zinošu speciālistu.

Elektroauto plusi

Kā viena no priekšrocībām jāmin fakts, ka tiem ir daudz lielāka energoefektivitāte un nav faktiski nekādu atmosfēru piesārņojošu izmešu. Uzlādi  mājas apstākļos var kombinēt ar saules paneļiem, padarot izmaksas lētākas.

Ekspertu vērtējumā, salīdzinot ar tradicionālās degvielas auto, mēneša izmaksas būs vismaz par 70 līdz 100 eiro zemākas, taču jāņem vērā, ka degvielas cenas pēdējā laikā būtiski augušas, un tagad ietaupījums var būt vēl lielāks. Elektroauto veiktspēja ir augsta un ekspluatācija vienkāršāka, motori klusi un prasa mazāku apkopi. Elektroauto gan ir vairāk piesiets pie uzlādes stacijām, bet pārsvarā Eiropas valstīs pārklājums ir pietiekams, un, laikus ieplānojot maršrutu, problēmu nebūs.

Kādi ir mīnusi

Lielāku attālumu un vienāda garuma distances nobraukšana ar elektroauto prasīs ilgāku laiku, jo pats uzpildes process ir ilgāks. Ziemas apstākļos sala ietekmē akumulatora darbības laiks samazināsies.

Lielie dīzeļmotori nav nokaujami pat 30 gadu, bet elektroauto akumulatora mūžs būs aptuveni astoņi līdz desmit gadi, un jauna cena ir visai augsta. Jāatzīmē gan, ka akumulatoru rādītāju uzlabošana ļoti strauji attīstās, progress ir acīmredzams un dārgā gala ražotāju uzrādītie parametri ir visai iespaidīgi.

Mīnuss arī ir pagaidām šo auto relatīvi augstā cena un zināms risks ar realizāciju otrreizējā tirgū, taču ikdienas ekspluatācijas zemās izmaksas sākotnējo starpību kompensēs.

Mendziņš uzskata: “Lēmums pirkt vai nepirkt elektroauto katram jāpieņem, rūpīgi izvērtējot personiskās vajadzības un plānoto transportlīdzekļa izmantošanu. Ikdienas vajadzībām pilsētā vai nelieliem pārbraucieniem pa Latviju tas ir ideāls auto. Tas noderēs arī garākiem, nesteidzīgiem braucieniem pa civilizētu valstu teritorijām. Cilvēkam ar izteikti zaļu domāšanu un dzīvesveidu arī sirdsmiers būs garantēts, un varbūt tas rosinās pievērsties arī citām zaļām lietām.”

Steidzīgiem garu vai mežonīgas dabas maršrutu cienītājiem pagaidām būs vien jāpaliek pie tradicionālās degvielas automašīnām.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti mēģina iekļūt ukraiņu spēku aizmugurē un izjaukt apgādes ceļus 35
Kā latviešu aktrises pazaudēja Emīlijas Benjamiņas māsas briljanta gredzenu
Britnija Spīrsa neatmet cerību vēlreiz kļūt par māti
Pievienot komentāru