Viens zemes gabals, četri kopīpašnieki: ko tas nozīmē?
"Likums un Taisnība" visai bieži ir rakstījis par problēmām, kas saistītas ar kopīpašuma apsaimniekošanu un tā sadalīšanas iespējām. Tā saucamie dalītie īpašumi nav nekāds retums, un tajos var veidoties pat neiedomājamu daļu proporcijas un kombinācijas – visbiežāk šķiršanās vai mantošanas izpildes gadījumos.
Rezultātā tad arī var rasties situācija, kad, piemēram, māja, zemes gabals vai pat vienistabas dzīvoklis vienādās vai dažādās daļās pieder vairākiem īpašniekiem. Problēmas sākas, ja reāli dabā īpašums nav sadalāms konkrētajās daļās.
Vēlos atdalīties
Likuma un Taisnības lasītājs Gints jautā: “Zemes gabalam Rīgā esam četri kopīpašnieki (zeme sadalīta četrās domājamās
daļās). Uz zemes gabala ir divas dzīvojamās ēkas un attiecīgas
pieguļošās saimniecības ēkas. Mums ir divas zemesgrāmatas –viena ir uz manu māju un manu saimniecības
ēku (esmu tur vienīgais īpašnieks), otra uz otru dzīvojamo ēku,
saimniecības ēkām un zemi kopumā (tur ēkai ir trīs kopīpašnieki).
Mana vēlme būtu atdalīties no kopīpašuma ar savu domājamo zemes daļas platību. Vai likumdošana man pieļauj šādu atdalīšanos – tad varētu izveidot atsevišķu zemesgrāmatu, iekļaujot tajā manā īpašumā esošās ēkas un
pieguļošo zemi. Taču procesa rezultātā uz trīs atlikušajiem
tāpat paliks kopīpašuma attiecības, respektīvi, kopīpašums kā
tāds netiks izbeigts, tikai samazināts.
Ja tāds variants ir iespējams, kādi būtu veicamie soļi, lai šo
ieceri īstenotu?”
Komentē advokāte
Ņemot vērā, ka konkrētā situācija nav vienkārša un pietrūkst arī sīkāka apraksta, proti, vai ir jau bijis mēģinājums atrisināt šo problēmu pārrunu vai tiesiskā ceļā, lūdzām komentāru zvērinātai advokātei Helēnai Mikitānei.
Saskaņā ar Civillikuma 1067. panta 2. daļu Gintam piederošā dzīvojamā māja un saimniecības ēka ir viņa patstāvīgs īpašuma tiesību priekšmets, ko apliecina arī viņa īpašuma tiesību nostiprinājums atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā.
Taču būvju īpašums ir saistīts ar jautājumā minēto četriem kopīpašniekiem piederošo zemes gabalu, kur viens no zemes kopīpašniekiem ir pats Gints, kas juridiski būs fiksēts otrajā zemesgrāmatā (visa zemes platība, zemes kopīpašnieki plus otra, trim kopīpašniekiem piederošā dzīvojamā māja un tās saimniecības ēkas).
Saskaņā ar Civillikumu
Civillikuma 1072. pantā teikts, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam, tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties atbilstoši tās būtībai.
Civillikuma 1074. pantā teikts, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, tāpēc katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu.
Augstākās tiesas Senāta publicētajos tiesu spriedumos vairākkārt ir doti skaidrojumi par tiesu praksi jautājumos par kopīpašuma reālu sadali, piemēram, 2010. gada lietā Nr. SKC-89 ar šādu norādi: “Šajā lietā prasība celta par kopīpašuma reālu sadali, paredzot to sadalīt divās daļās: vienu atsevišķu daļu prasītājam, bet otru atstāt kopīpašumā atbildētājiem. Senāts spriedumā norāda, ka kopīpašuma dalījums, kad vienam kopīpašniekam tiek izdalīts viens atsevišķs īpašums, bet pārējiem otra kopīpašuma daļa paliek kopīpašumā, nav pretrunā ar Civillikuma 1075. pantu. Šāds dalījums atbilst likuma jēgai. Saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, veicot reālu sadali, ņemams vērā katra kopīpašnieka domājamās daļas lielums. “
Kā rīkoties
Tātad aprakstītajā gadījumā Gints noteikti var prasīt un kārtot juridiskos dokumentus, lai sadalītu kopīpašumā esošo zemes gabalu tā, lai tiktu noteikta viņam piederošajām būvēm piekrītošā zemes īpašuma daļa, kas atbilstu viņam piederošajai zemes domātajai daļai ar konkrētu platību, robežu plānu, ar tam noteiktu kadastra apzīmējumu, lai šo zemes gabalu varētu pievienot savam būvju īpašumam, veidojot atsevišķu, patstāvīgu būvju un zemes īpašumu kā vienotu veselumu. Lai uzsāktu īpašuma sadalīšanas dokumentu kārtošanu, jārīkojas šādi.
Vispirms jāvēršas Latvijas Mērnieku biedrībā (Meža ielā Nr.1 k-1, Rīgā, LV-1048, e-pasts: lmb@lmb.lv, tālr. 26496038), kur jāizvēlas sertificēts zemes mērnieks, kas veiks būvēm piekrītošās zemes gabala daļas uzmērīšanu, izgatavos zemes robežu plānu, reģistrēs Valsts zemes dienestā un veiks visas citas likumā noteiktās darbības.
Kad tas būs izdarīts, Gintam jāvēršas pie pārējiem zemes kopīpašniekiem, lai tie dod piekrišanu zemes gabala reālai sadalei ar savstarpēji noslēgtu vienošanos. Ja viņi, kādu motīvu vadīti, šādu piekrišanu dot atsakās, atliek tikai viens ceļš –jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par kopīpašuma reālu sadali ar tiesas spriedumu.
