Kāpēc aicina nepirkt Baltijas jūras mencu?

Pasaules Dabas fonds (PDF) kopā ar citām Eiropas Savienības vides organizācijām aicina arī Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos un būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju – mencu zveju Baltijas jūras austrumu daļā, bet Eiropas zušu zveju apturēt pilnībā.

Mazāk mencu, vairāk aļģu

Baltijas jūras ekosistēmā menca ir viens no lielākajiem plēsējiem. Tā apēd mazās zivtiņas, kuras savukārt apēd zooplanktonu – sīkos dzīvnieciņus, kas barojas ar aļģēm. Ja mencas pazudīs no ekosistēmas, Baltijas jūrā palielināsies aļģu daudzums. Mencu populācija Baltijas jūrā sarūk, un tās nārsto aizvien jaunākas. Pērn publiskotajos ziņojumos Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) zinātnieki norādīja, ka austrumu Baltijas mencu resursi ir kritiskā stāvoklī, tāpēc tās nevajadzētu zvejot vispār.

Baltijas mencai ir gana daudz alternatīvu, piemēram, Latvijas zivju letēs pieejamo Barenca vai Norvēģu jūrā zvejoto mencu resursi nav tik kritiski. Tāpat ir pieejams aizvien plašāks citu tā saukto balto zivju sugu piedāvājums.

Neglābs arī audzētavas

Savukārt Eiropas zušu skaits pēdējo 30–40 gadu laikā ir samazinājies par 95–99 procentiem. Cilvēki domā, ka, iegādājoties audzētavā audzētu zuti, nekāds ļaunums dabai netiek nodarīts, bet tā nav! Zutis ir ļoti sarežģīta, pat mistiska zivs; tā nārsto tikai un vienīgi Sargasu jūrā pie ASV krastiem, un tad kāpuri, pamazām transformējoties tā saucamajos stikla zušos, trīs gadus migrē atpakaļ uz Eiropu. Audzētavā pie zušu mazuļiem, pavairojot tos mākslīgi, tikt nevar – audzēšanai mākslīgos apstākļos migrējošie jaunuļi pie Eiropas krastiem ir jānoķer.

Pievērs uzmanību! Mājaslapā zivjugids.lv vari iepazīties ar Latvijā sastopamām zivju sugām un uzzināt, kuras nevajadzētu izmantot uzturā, lai neveicinātu apdraudētās populācijas vēl ātrāku izzušanu.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.