Ķīna grasās "izlauzt" jaunu ceļu uz Eiropu. Eksperti brīdina, ka šis solis var mainīt pasaules kārtību
Sestdien, 20. septembrī, Ķīna grasās izmēģināt jaunu ceļu uz Eiropu - konteinerkuģis no Ķīnas dosies uz Lielbritāniju pa Ziemeļu jūras ceļu, kas klimata pārmaiņu dēļ piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas.
Kā norāda Ķīnas varas iestādes, konteinerkuģis "Istanbul Bridge" no Ningbo-Džoušaņas ostas Ķīnā dosies uz Lielbritānijas ostu Feliksstovu un ceļā pavadīs aptuveni 18 dienas. Kuģim pievienosies arī ledlauži, kas, nepieciešamības gadījumā, atbrīvos tam ceļu.
Jāpiemin, ka kuģi maršrutā pa minēto jūras ceļu ir devušies jau iepriekš, tomēr Ķīnas mērķis ir reglāras satiksmes izveide minētajā posmā. Eksperti brīdina: šis solis var mainīt gan pasaules tirdzniecību, gan ģeopolitiko situāciju, vienlaikus palielinot riskus videi.
“Arktika ir pirmais reģions, kurā klimata pārmaiņas maina ģeopolitisko karti. Ja mums nebūtu klimata pārmaiņu, Krievija Arktikā neizsmeltu naftu un gāzi un Ķīna nesūtītu caur Arktiku konteinerkuģus," norāda Vašingtonas domnīcas "Arctic Institute" dibinātājs Malte Humperts.
Viņš uzsver, ka pašlaik pasaules tirdzniecība plūst caur tradicionālajiem “pudeles kakliem” — Suecas kanālu, Vidusjūru un Singapūru, taču Ziemeļu jūras ceļš [kas sākas Eiropā un iet gar Krievijas Arktisko piekrasti gar Karas jūru, Laptevu jūru, Austrumsibīrijas un Čukču jūru] ir par 40% īsāks. Tikmēr kuģniecības analītiķis Pīters Sands norāda, ka "ideja par šādu tirdzniecības satiksmi nav jauna, vienkārši Ķīna ir pirmā, kas mēģinās to īstenot".
Viņš uzsver, ka šobrīd, jaunais ceļš varētu veidot aptuveni 1% Eiropas - Āzijas tirdzniecību, bet ja ledāji nākotnē nokustu par vēl 30-50%, tad arī šis jūras ceļš varētu iegūt pilnīgi citu nozīmi.
Tikmēr eksperti norāda, ka globālā sasilšana Arktiku ietekmē spēcīgāk nekā citas pasaules vietas un norāda, ka tā sasilst 3–4 reizes ātrāk nekā pārējā pasaule. Tas ne vien padara pārvietošanos Arktiskajos ūdeņos iespējamu, bet arī palielina katastrofu risku.
"Istanbul Bridge" ir 25 gadus vecs kuģis, kas nav piemērots ledus apstākļiem un, visticamāk, izmantos smago degvielas eļļu, kuras noplūdes Arktikā būtu gandrīz neiespējami likvidēt. “Melnais ogleklis no bunkuru degvielas ir īpaši postošs, ja tas nonāk atmosfērā sniega un ledus tuvumā,” brīdina organizācijas "Clean Arctic Alliance" pārstāvis Endrjū Dambrils. “Tas tur nodara piecas reizes lielāku kaitējumu nekā tad, ja tas tiktu izvadīts tālāk,” sacīja Dambrils. Pievienojiet tam faktu, ka noplūdes novēršana Arktikā ir lēna un ierobežota, un riski strauji pieaug. “Kad nafta ir nonākusi ūdenī, katra stunda bez reaģēšanas nozīmē milzīgus zaudējumus,” viņš norāda.
ASV, Ķīna un Krievija ir sākušas sacensties par varu Arktikas reģionā, jo tas ir bagāts ar dabas resursiem. Pēdējo 10 gadu laikā tranzīta satiksme Ziemeļu jūras ceļa maršrutā ir pieaugusi par teju 40%. Jau ziņots, ka stratēģiskās nozīmes un dabas resursu dēļ ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt draudējis pārņemt varu Grenlandē. Tikmēr arī Krievija par kontroli Ziemeļeiropā sapņojusi kopš padomju laikiem.
