Vienmēr salst rokas un kājas? Palīdzību meklē savā garšvielu skapītī
Līdzīgi Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulai ir izveidota arī garšvielu periodiskā sistēma. Tajā 54 galvenās garšvielas sakārtotas pēc tiem aromvielu savienojumiem, kuri katrā garšvielā ir noteicošie. Ja allaž salst rokas un kājas, it sevišķi rudenī un ziemā, sildošās garšvielas ir visnotaļ iedarbīgs līdzeklis, kā līdzēt.
Garšvielās ir ārkārtīgi daudz bioaktīvo substanču – daži speciālisti saka, ka no pieciem līdz desmit tūkstošiem, citi apgalvo, ka pat trīsdesmit tūkstoši. Šo substanču kopums darbojas dažādos līmeņos, savukārt šie līmeņi sadarbojas savā starpā. To, ko augi gadu tūkstošos ir izveidojuši sevis aizsargāšanai un turpināšanai, arī cilvēki var izmantot savā labā – dziedināšanā.
Kanēlis līdzās krustnagliņām un kardamonam ir tā dēvētajā labsajūtas garšvielu trijniekā, taču kanēlis skaitās tik īpašs, ka tā vērtības noteikšanai radīta speciāla mērvienība. Pie mums veikalos nopērkamais maltais kanēlis lielākoties nāk no Ķīnas un ir uzlabots ar nelielu Ceilonas kanēļa piedevu. Tas ļoti ātri zaudē aromātu, tāpēc ieteicams to iegādāties nelielā daudzumā un ilgi neglabāt.
Maltais kanēlis ir brīnišķīgs līdzeklis pret kāju salšanu – zeķēs vai apavos iebērts, tas labi palīdz pret tā dēvētajām aukstajām kājām, jo veicina asinsriti un arī kopumā sasilda ķermeni. Ja zināms, ka būs ilgi jāstāv kājās vai jāstaigā pa slapjumu, ar kanēli ierīvē apavos ieliekamās zolītes vai arī plānā kārtiņā ieber to zeķēs. Papildu labums – kanēlim piemīt arī spēcīgas dezinficējošas īpašības. Starp citu, reizēm apavu veikalos ir nopērkamas gatavas zolītes, kas pildītas ar kanēli.
Kanēlis paātrina vielmaiņu un noder tiem, kuri grib atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Tas arī nomierina nervu sistēmu un uzlabo garastāvokli.
Krustnagliņas arī ir sildošā garšviela, turklāt tās uzskata par, iespējams, visspēcīgāko garšvielu, kurai pa spēkam jūtami stiprināt imunitāti. Krustnagliņas pieskaitāmas pie jaudīgākajiem dabas dāvātajiem antioksidantiem un lieliski sargā šūnu membrānas no brīvajiem radikāļiem. Mēra epidēmiju laikā cilvēki, kuriem bija pieejamas krustnagliņas, tās košļāja, lai nesaslimtu, vai savēra kā krelles un nēsāja ap kaklu. Spriežot pēc arhīvos atstātajām liecībām, tas patiešām darbojies.
Mūsdienās krustnagliņu eļļu pievieno zobu pastām un mutes skalošanas līdzekļiem. Tai piemīt ļoti spēcīgas antiseptiskas īpašības, tāpēc to joprojām izmanto medicīnā, sevišķi zobārstniecībā. Smalki samaltas krustnagliņas ļoti, ļoti plānā kārtiņā var iebērt apavos un zeķēs, lai nesaltu kājas aukstā laikā vai plānos apavos.
Anīss daudziem asociējas ar klepus zālēm, taču arī tas pieskaitāms pie sildošajām garšvielām, kas, regulāri lietotas, palīdz atbrīvoties no nepatīkamās aukstuma un mitruma sajūtas kājās un rokas.
Agrākos laikos anīss skaitījās tautas garšviela, ko lietoja maizes cepšanai. Tā patīkamā saldenā smarža veicināja labsajūtu – sildīja sirdi un radīja mājīguma sajūtu. Šai iedarbībai ir ķīmisks pamatojums – anīss satur ēterisko eļļu, kas rada raksturīgo aromātu. Tā kombinācijā ar citām vielām nomierina nervus, harmonizē sirdsdarbību, palīdz vieglāk elpot. Dvēseliski anīss palīdz pret enerģijas trūkumu, pret dzīvesprieka trūkumu un apātiju, pret bezmiegu, ko izraisa stress.
Starp citu, parastais anīss un zvaigžņu anīss ir divi pilnīgi dažādi augi, katrs cēlies no sava reģiona, taču ķīmiskais sastāvs abiem ir ļoti līdzīgs. Tie satur gandrīz vienādas vielas, tāpēc arī veselības nolūkos lietojami līdzīgi.
