Amerikāņu misionārs, kurš kritizēja Baltā nama politiku: kas zināms par jauno Romas pāvestu Leonu XIV

Britu laikraksta "Telegraph" avots Vatikānā jauno pāvestu raksturojis šādi: "Viņš nebija starp acīmredzamajiem kandidātiem, bet viņš pazīst visus, ir pavadījis 30 gadus misijās, runā vairākās valodās. Viņa gadi Peru padara viņu par vismazāk "amerikāņu" no visiem Amerikas kardināliem. Bet viņš saprot Ameriku un spēj uzrunāt tās tautu - un tas ir svarīgi Trampa laikmetā." Katoļu žurnālistu interneta vietne "collegeofcardinalsreport.com" viņa uzskatus dēvē par tuviem iepriekšējam pāvestam Franciskam. Roberts Prevosts dzimis Čikāgā, bet lielāko daļu savas karjeras pavadījis Peru: vispirms kā misionārs un tikai pēc tam kā arhibīskaps, raksta BBC.

2015. gadā viņš ieguva Peruānas pilsonību un vadīja eparhiju Čiklajo pilsētā līdz 2023. gadam, kad pāvests Francisks viņu iecēla par Dikastērijas vadītāju bīskapu lietās. Šī institūcija ir atbildīga par kandidatūru izskatīšanu augstākajiem baznīcas posteņiem visā pasaulē.

Intervijā "Vatican News", neilgi pēc nokļūšanas Romā, topošais pāvests sacīja: "Es joprojām uzskatu sevi par misionāru. Mans aicinājums, tāpat kā ikvienam kristietim, ir būt misionāram, sludināt evaņģēliju jebkurā pasaules malā."

Tajā pašā intervijā viņš uzsvēra, ka bīskapam vispirms jābūt ganam, kas ir tuvs savai draudzei, nevis menedžerim, un svarīgi ir nevis "izolēties pilī", bet būt atvērtam saskarsmei ar cilvēkiem. Tāds pats atklātības princips bija Franciskam, kuru jaunais pāvests Leons XIV pieminēja savā runā pēc ievēlēšanas. "Atcerēsimies pāvesta Franciska vārgo balsi, kas svētī Romu," viņš aicināja.

Prevosts vadīja pāvesta Latīņamerikas lietu komisiju, un tas ir reģions, kurā šobrīd dzīvo lielākais katoļu skaits pasaulē. Romā Prevosts piedalījās vienā no svarīgākajām Franciska pontifikāta reformām - trīs sieviešu iekļaušanā kolēģijā, kas balso par pāvestam apstiprināšanai izvirzīto bīskapu kandidatūrām.
Pirms vēlēšanām tika uzskatīts, ka Prevosta relatīvā jaunība var nospēlēt pret viņu - kardināli varēja negribēt vēlēt pāvestu, kura pontifikāts var ilgt divus gadu desmitus vai ilgāk.

Par ko Prevosts kritizēja Vensu un Baltā nama politiku

ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis vēsturē pirmo pāvestu-amerikāni, piebilstot, ka tas ir liels gods Amerikai. Tomēr pasaules mediji vērš uzmanību, ka savos sociālajos tīklos Prevosts kritizējis jaunās ASV administrācijas politiku vismaz vienā jautājumā - attieksmē pret migrantiem.

Kas zināms par viņa vecākiem un karjeru

Nākamais pāvests dzimis 1955. gada 14. septembrī Čikāgā. Viņa tēvs Luijs Mariuss Prevosts bija franču-itāļu izcelsmes Otrā pasaules kara veterāns, bet mātei Mildredai Martinēzai bija spāņu izcelsme. Jaunā pāvesta uzvārdu raksta "Prevost", tam ir franču izcelsme un franciski runājošā vidē tiešām izrunā kā "Prevo". Tomēr kardināls dzimis ASV, kur neangļu uzvārdus bieži izrunā tāpat, kā tie tiek rakstīti.

Prevosts vidējo izglītību ieguva mazajā augusta ordeņa seminārā 1973. gadā. Pabeidzis bakalauru matemātikā Vilanova privātajā katoļu universitātē 1977. gadā, viņš pievienojās Augustīniešu ordenim. 1982. gada 19. jūnijā viņu iesvētīja par priesteri. Topošais pāvests ieguvis teoloģijas maģistra grādu katoļu Dievvārdu savienībā Čikāgā, kā arī licenciātu un doktora grādu kanoniskajās tiesībās Svētā Akvīnas Toma pāvesta universitātē Romā.

Kā norāda "Nathional Catholic Reporter", izglītība kanonisko tiesību jomā var nomierināt skeptiķus, kuri ir nobažījušies par iespējamiem draudiem katoļu baznīcas tradīcijām. Prevosts pievienojās augustīniešu misijai Peru 1985. gadā, un kopš tā laika viņa dzīve bijusi cieši saistīta ar šo valsti. Pēc "Nathional Catholic Reporter" komentāra, jaunais pāvests ir poliglots: viņš runā angļu, spāņu, itāļu, franču un portugāļu valodā, lasa latīniski un vāciski.