Kā rīkoties ar puraviem rudenī?
Puravs ir lielisks aukstumizturīgs dārzenis, labi piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem, un ražu var vākt teju vai visu gadu.
Var teikt, ka ir ir trīs veidu puravi: vasaras (ražu sāk vākt no jūlija vidus), rudens (ražu vāc no augusta vidus līdz decembrim) un ziemas (ja zeme nav ļoti sasalusi, ražu var vākt visu ziemu – no oktobra līdz aprīlim). Vasaras puravi ir ar maigāku garšu; tie vairāk piemēroti sacepumiem un sautējumiem. Ziemas puraviem lielākoties izmanto gaišo – balto un maigi zaļo – daļu, bet tumšzaļās lapas labi noder pašu vārītam buljonam un dārzeņu buljona koncentrātam.
Dari tā!
● Novembrī izraktiem puraviem nedaudz saīsini lapas un liec kastē vai spainī ar mazliet miklām smiltīm. Uzglabā vēsā pagrabā vai citā līdzīgā telpā.
● Sala izturīgu šķirņu puravus vari atstāt dobē visu ziemu, tomēr aukstākā laikā dobi pārklāj ar zariem vai agrotīklu.
● Ja ziema ir pietiekami maiga, puravus var izrakt jebkurā laikā, kad nav sala. Izroc tik daudz, cik nepieciešams apēšanai. Kā pareizi izrakt? Ar dakšu mazliet pacel uz augšu zemi ar visu puravu, lai to vieglāk izvilkt laukā. Ņem vērā – ja šādi puspaceltu puravu tā arī atstāj uz pāris stundām un tikai pēc tam pilnībā novāc, tajā jūtami samazinās nitrātu daudzums.
Kas puravā vērtīgs?
Garšas ziņā puravs ir maigāks par savu līdzinieku sīpolu, tāpēc iesakāms tiem, kuriem sīpolu sīvums šķiet par asu, bet aromāts – par uzmācīgu.
Puravs ir brīnišķīgs C un B grupas vitamīnu, kā arī kalcija, magnija, kālija, dzelzs un vēl citu vērtīgu vielu avots ar antibakteriālu iedarbību. Regulāri iekļaujot ēdienkartē puravus, tie ne tikai nostiprina imunitāti, bet arī palīdz cīnīties ar aptaukošanos un lieko svaru.
