Priekuļos novāc pasaulē dārgākās garšvielas ražu
Priekuļos izaudzēti safrāna krokusi un novākta pirmā raža pasaulē dārgākajai garšvielai. Eksperiments norit Vides risinājumu institūta izmēģinājumu laukā.
Idejas autore ir institūta pētniece Džesika Žirardi. Safrānu dēvē par sarkano zeltu un novāc drīksnas – auglenīcas augšējās daļas, kas uztver ziedputekšņus. No viena zieda var iegūt tikai trīs drīksnas, tas ir roku darbs, un, lai ievāktu tikai vienu gramu safrāna, vajadzīgi 150 ziedi. Viena kilograma cena var sasniegt 10 000 eiro. Safrāna krokusi zied rudenī divas nedēļas.
Sarunā ar "Latvijas Radio" Žirardi vērtē, ka Latvijā audzēt safrānu nav nekas neiespējams, un kā vienu no galvenajiem mudinājumiem min klimata pārmaiņas – ir laiks piemeklēt mūsu lauksaimniecībai jaunus kultūraugus.
Priekuļu eksperimenta dobē aug pētnieces no Itālijas un Nīderlandes atvestie krokusi. Vieta piemeklēta, lai augiem būtu aizvējš. “Safrānam ļoti svarīga ir labi drenēta augsne. Un otrs izaicinājums, protams, ir pārziemošana,” Latvijas Radio norāda institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova.
Kā jau dārzkopjiem zināms, jaunos apstākļos izdzīvojušo svešzemju augu pēcteči pielāgojas aizvien labāk. Arī šajā gadījumā, atdalot no mātes auga jaunos sīpolus, ar katru gadu tie arvien vairāk pielāgosies Latvijas apstākļiem. Priekuļu safrānu jau izmēģinājis Cēsu restorāna KEST šefpavārs Māris Jansons, to pievienojot kliņģerim.
Ārstniecības un aromātisko augu audzēšana ir viens no Vides risinājumu institūta pētniecības virzieniem. Zinātnieki pēta gan savvaļā ievāktus Latvijas augus, gan, piemēram, žeņšeņu. Šogad sākusies institūta sirdsprojektu īstenošana – zinātniekiem dod iespēju veikt pētījumus pašu izlolotā jomā, un safrāns ir viens no četriem.
Gan kulinārijai, gan ārstniecībai
Safrānu izmanto kliņģeru, dzeltenmaizes, smalkmaizīšu iekrāsošanai, pievieno sieriem, desām, liķieriem, krēmiem. Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā un Dienvideiropā safrānam ir nozīmīga vieta kulinārijā –pievieno rīsu, zirņu, zivju ēdieniem, buljonam, ziedkāpostiem, zivju ēdieniem. Vienai ēdienreizei četriem cilvēkiem pietiek ar 0,2 gramiem. Pārtikas rūpniecībā šo piedevu apzīmē kā E164, dēvē arī par "natural yellow 6".
Tas ir arī sens ārstniecības augs, kura efektivitāti pierādījuši mūsdienu pētījumi. To pievieno gan uztura bagātinātājiem kā maigu dabīgu antidepresantu, gan izmeklētiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Latvijā safrāns vispirms parādījās muižnieku virtuvēs, bet vēlāk arī uz zemnieku galda – parasti svētku dzeltenmaizē. Joprojām 90% safrāna ievāc Irānā, kur to audzē jau vismaz 3000 gadu. Zinātnieki ir mēģinājuši veidot sintētisku safrāna aizvietotāju, bet tā arī nav izdevies nokopēt tā aromātu un garšu.
