Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

Labi apsaimniekots mežs priecē gan tā īpašnieku, gan apkārtējo vidi

Noderīgi ikdienā
23. oktobrī 05:40 2021. gada 23. oktobrī 05:40
  Jauns.lv
Latvija nebūtu Latvija, bez mūsu platuma grādiem raksturīgajām mežu platībām. Pie mums rosība mežos norit gan komerciālos, gan dabas aizsardzības nolūkos, taču tas nebūt nav vienkāršs process. Vairāk par to, kā pareizi apsaimniekot Latvijas mežu masīvus stāsta meža īpašnieks, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas Pūpoli pārvaldnieks Raimonds Mežaks.

Latvijā meži aizņem nedaudz vairāk nekā trīs miljonus hektāru. Valsts meža dienesta dati, kas apkopoti par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, kuru regulē Meža likums, liecina, ka mūsu valsts mežainums ir 52%, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir uzskatāms par augstu rādītāju.

Valstij Latvijā pieder mežs teju pusotra miljona hektāru platībā (49% no kopējās platības), savukārt pārējo īpašnieku meža kopējā platība ir 1, 58 miljoni hektāru (51% no visu mežu platības).

Interesanti, ka, salīdzinot ar teju simts gadu pagātni – kad mežainums Latvijā bija 23% - līdz mūsdienām tas ir dubultojies un meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, liecina Zemkopības ministrijas dati.

Kā pareizi pieiet mežam Latvijā – tam jābūt kā koku plantācijai vai tomēr maksimāli dabiskam?

Meži, protams, ir dažādi. Būtiska ir apsaimniekotāju pieeja. Manuprāt ir labi, ja ir gan plantāciju meži, gan dabiski meži. Plantāciju meži, kas Latvijā šobrīd ir ap 50 000 hektāru – liela daļa arī ir dabiskas izcelsmes. Aizaugušas pļavas, kur parasti saaug bērzi, apses. Savukārt tie, kuri ir parādījušies pēc 1991. gada, jau ir klasificējami tikai kā plantāciju meži. Uzskatu, ka jābūt ir dažādībai. Arī manā īpašumā puse no 30 hektāriem ir plantāciju meži, bet puse – dabiskie.

Kā savienot neskarta, dabiska meža konceptu ar koksnes ieguvi, kas Latvijā ir būtisks rūpals?

Latvijā ir izdalīti īpaši, aizsargājami meži. To platība pēdējā laikā ir palielinājusies. Protams, ka ir jābūt vietām, kur notiek intensīva koksnes ieguve un vietas, kuras mēs liekam mierā, atstājam dabiskajiem procesiem. Vai piepalīdzam, veicot biotopu kopšanu, uzturot mežu. Priežu mežam, kurā patlaban atrodamies, laiku pa laikam nepieciešama tīrīšana, lai zemsedzei labāk piekļūtu gaisma, kas nepieciešama sugām, kuras tur dzīvojās. Šeit tiek izcirstas ēnu nesošās egles, daļa no priedēm.

Kā ir ar kukaiņiem mežā – vai Latvijā tie apdraud kokus?

Kukaiņi ir daudzi un dažādi. Protams, ka lielākā daļa neapdraud kokus. Par koku apdraudēšanu vispār var runāt vien komercmežu kontekstā. Protams, ka mežos, kur audzējam baļķus vai citus kokmateriālus, tas pats egļu astoņzobu mizgrauzis var būt nozīmīgs kaitēklis. Dabai nē – koksnes ieguvei, peļņai – jā. Mežos, kuros nenotiek koksnes iegūšana, tas ir dabiskā traucējuma aģents.

Kas tipiski sagādā lielāko apdraudējumu Latvijas mežiem?

Latvijā raksturīgs dabiskais traucējums mežos ir vējš. Protams, ir liela atšķirība, vai vējš ir sagāzis kokus mežā, kurā mēs plānojam iegūt koksni, vai mežā, kuru mēs aizsargājam, kā dabas vērtību. Komercmežā, laicīgi nereaģējot – nesazāģējot gāztos kokus – meža īpašniekam tie ir zaudējumi. Dabai, mežā, kurā netiek iegūti kokmateriāli, nokritis koks, protams, nav zaudējums. Veicot sanitāro cirti – savācot vēja bojātos kokus –, protams, nedrīkst aizmirst par dabas daudzveidību. Jāatstāj četri sausie koki uz vienu hektāru, kā arī 5-10 zaļajiem kokiem, jeb augošajiem, resnajiem kokiem, kas arī jāsaglabā. Protams, pie mums pēc lielākām vējgāzēm, pēc karstākiem laika periodiem ir egļu astoņzobu mizgraužu invāzijas, taču tas ir periodiski – ar kāpumiem un kritumiem.

Vai un kādēļ mežā vajadzīgi veci koki? Kāda ir to loma?

Mežs ir vieta, kur dzīvo liels skaits dzīvības formu. Koki dod tām iespēju šeit eksistēt. Ar laiku veidojas koku dobumi, nokrituši koki, taču tie nepaliek neizmantoti. Uz meža zemsedzes atgadījušos, mūža galu sasniegušos kokus apdzīvo sūnas, ķērpji, sēnes, kādi bezmugurkaulnieki, kukaiņi. Jo vecāks kritušais koks, jo ilgāk viņš atradīsies uz zemsedzes un gādās par dabas daudzveidību.

Meža novecošanās un atjaunošanās: izskaidrojiet šos procesus un meža apsaimniekotāju lomu tajos!

Meža apsaimniekotājs sākotnēji izvirza savus mērķus. Vietā, kur pašlaik esam – Gaujas Nacionālajā parkā – tā ir dabas aizsardzība. Citam saimniekam tā būs kokmateriālu iegūšana. Viņš attiecīgi uzstāda mērķi – kāds resnums kokam jāsasniedz, lai varētu cirst nost. Privātajos mežos, kur ir nocirsts, parasti notiek dabiskā atjaunošanās, taču ir apsaimniekotāji, kuri stāda. Tādējādi veidojas jaunaudzes. Tas viss ir paša īpašnieka ziņā, taču, protams, valstī pastāv arī regulas, kas nosaka rīcību mežā. Pēc kailcirtes piecu gadu laikā ir jāatjauno šī izcirstā vieta. Ja strādājam ar izlases cirti, ar nelieliem laukumiņiem, tad nav tik striktu noteikumu. Līdz 0,2 hektāriem var strādāt bez termiņa. Protams, var arī stādīt izlases cirtes laukumā.

Kādas ir labi apsaimniekota meža pazīmes?

Labi apsaimniekotā mežā saimnieks ir gādājis, lai būtu nepārtraukta koksnes ražošana. Ja nocērtam, kaut vai izlases cirtes gadījumā, laicīgi stādām atpakaļ. Tā savos īpašumos rīkojos arī es. Vides aizsardzības prasību ievērošana arī ir būtisks faktors. Pieejamās koku, dabas daudzveidības saglabāšana ir laba pazīme. Lielo, resno, zaraino koku saglabāšana. Komerciāli tie varbūt nav tik vērtīgi, bet dabai, īpaši putnu sugām, tas ir liels ieguvums.

Kādas ir galvenās atšķirības starp valsts un privātu mežu? Kā atšķiras privātu/valsts mežu apsaimniekošana? Kas to spēj labāk?

Galvenā atšķirība ir platībās. Privāto mežu platības ir salīdzinoši nelielas, parasti ap 10-15 hektāru. Mums ir aptuveni 140 000 privāto mežu. Zeme zem valsts meža pieder dažādām ministrijām. Citām ir lielākas, citām – mazākas platības. Te būtiski, kāds ir ministrijas uzdevums. Zemkopības ministrijai tā pamatā ir koksnes ieguve, tikmēr Aizsardzības ministrija izmanto mežus militāro mācību vajadzībām. Viņiem ir būtiski, lai mežos ir krūmi, lai ir iespēja pielietot kamuflāžu, maskēties un tamlīdzīgi. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mežos uzsvars ir uz dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu.

Vai meža apsaimniekošana ir dārgs process?

Man kā privātīpašniekam meža apsaimniekošanu būtiski sadārdzina degviela. Es pats dzīvoju Cēsīs, bet mani īpašumi atrodas Sēlijā. Viens brauciens turp un atpakaļ ir 300 kilometri. Ja braucu ko darīt, tad cenšos izstiept un maksimāli piepildīt to dienu darbu. Digitālās iespējas tikmēr manāmi atvieglo šo procesu. Man nav jādodas uz mežniecību, lai iegūtu Meža valsts reģistra datus, kuri nepieciešami. Ieeju internetā, atveru savu kontu un tur viss ir pieejams.

Materiāls tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu:

 

 

Citi šobrīd lasa

Antivakseri "feisbukā" stājas bezdarbnieku rindās 16
No Covid-19 Latvijā mirusi jau trešā nevakcinētā grūtniece 9
Šaubījās, bet tomēr izlēma par labu vakcinācijai. Divu sieviešu stāsti 1
Pievienot komentāru

После развода с двумя женами солист группы "Иванушки International" поставил крест на своей личной жизни

Дом Ларисы Гузеевой за 700 000 евро: кухня в викторианском стиле и море цветов