Dzīvnieku labturības noteikumos pilnveidots "svaiga ūdens" skaidrojums
Turpmāk Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasībās būs noteikts, ka dzīvnieku dzirdināšanai drīkst izmantot atklātu ūdenstilpi, neradot risku dzīvnieku veselībai, otrdien apstiprināja valdībā.
Līdz šim bija noteikts, ka dzīvniekiem ir jānodrošina piekļuve svaigam ūdenim, bet netika paskaidrots, kādu ūdeni drīkst izmantot dzīvnieku dzirdināšanai. Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veicot pārbaudes dzīvnieku novietnēs un kontrolējot dzīvnieku labturības prasības, radās domstarpības ar dzīvnieku īpašniekiem par tiesību normas interpretāciju - par to, kas ir "svaigs ūdens".
Turpmāk "svaigā ūdens" skaidrojums papildināts ar teikumu, kurā noteikts, ka dzīvnieku dzirdināšanai drīkst izmantot atklātu ūdenstilpi, neradot risku dzīvnieku veselībai. Tas darīts, lai dzīvnieku īpašnieki nedotu dzīvniekiem ūdeni, kas, iespējams, nav piemērots dzirdināšanai, satur kaitīgas vielas vai citus piemaisījumus, un tas var nodarīt kaitējumu dzīvnieku veselībai un pat dzīvībai.
Tāpat pilnveidotas arī citas labturības prasības. Tostarp noteikts, ka turpmāk tikai praktizējošs veterinārārsts var noteikt valga uzlikšanu un turēšanu uz dzīvnieka kājām noteiktu periodu, ņemot vērā veterinārmedicīniskas indikācijas, piemēram, govīm, kurām ir pakaļkāju izslīdējums.
Turpmāk būs noteikts, ka, turot dzīvniekus ārā laikposmā no 1.novembra līdz 30.aprīlim, tie jāpasargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem (piemēram, vēja, nokrišņiem), ierīkojot vai izveidojot atbilstošu šim nolūkam paredzētu nojumi vai citu būvi, kurā vienlaikus var patverties visi vienā teritorijā esošie dzīvnieki. Līdz šim noteikumos netika skaidrots, kādā veidā pasargāt dzīvniekus no nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.
Tāpat noteikumu grozījumos noteikts dzīvnieka īpašnieka pienākums nodrošināt dzīvnieku veselības stāvokļa un turēšanas apstākļu atbilstības pārbaudi ne retāk kā reizi diennaktī.
