Latviju un Eiropu iekaro videi draudzīgās apēdamās kafijas krūzes
Pagaidām tikai pāris Vecrīgas kafejnīcās apmeklētājiem dzērienus piedāvā visnotaļ ekskluzīvā traukā – ēdamajās krūzītēs jeb glāzītes, bet ar laiku tā varētu kļūt par pierastu lietu, jo, rūpējoties par zaļo dzīvesveidu, aizvien vairāk atteiksimies no videi nedraudzīgajiem vienreizlietojamajām krūzēm un glāzēm. Kopš pavasara beigām šādus dzērienu traukus Latvijā piedāvā SIA “Manuss”.
Rīgas kafejnīcās parādījušās pirmās ēdamās krūzītes
Pagaidām tikai pāris Vecrīgas kafejnīcās apmeklētājiem dzērienus piedāvā visnotaļ ekskluzīvā traukā – ēdamajās krūzītēs jeb glāzītes, bet ar laiku tā ...
Pāris Vecrīgas kafejnīcās apmeklētājiem dzērienus jau piedāvā pagaidām neierastā traukā – ēdamajās glāzēs. Tās varētu aizstāt Eiropas Savienībā aizliegtos vienreizējos plastmasas traukus.
Pirms četriem gadiem Bulgārijā sāka ražot ēdamas vafeļu glāzes, vēlāk to tehnoloģiju apguva arī citās valstīs, piemēram, Ukrainā un Moldovā. Tagad arī Latvijā šādus traukus piedāvā Jaunmārupes uzņēmums “Manuss”, kurš ar tām plašāku publiku pirmo reizi šoruden iepazīstināja pārtikas industrijas izstādē Riga Food Ķīpsalā.
No auzu klijām
Rīgā pati pirmā vafeļu glāzes sāka piedāvāt Vecrīgas kafejnīca “Parunāsim Kafe’teeka”. “Manuss” vadītājs Ervīns Jurkovs “Kas Jauns Avīzei” stāsta: “Ēdamās krūzītes karstiem dzērieniem un desertiem ir moderna tendence visā pasaulē. Tā ir lieliska alternatīva ne tikai vienreizlietojamiem plastmasas traukiem, bet arī papīra glāzītēm.”
Karsta kafija šādā glāzītē noturas vismaz pusstundu, un tas nozīmē, ka var izmalkot nesteidzoties. Pagaidām Latvijas patērētājs gan nav nasks pirkt dzērienus šādā traukā, jo tas ir salīdzinoši dārgi. “Manuss” vairumtirdzniecībā viena krūzīte maksā 44 centus, mazumtirdzniecībā – 48 centus. Kamēr pa visu piegādes ķēdi nonāk līdz kafejnīcas letei, sadārdzinās vismaz divkārt. Piemēram, “Parunāsim Kafe’teeka” tā bez paša dzēriena maksā 1,10 eiro.
Tomēr, konkurencei vēršoties plašumā, cena varētu kristies. “Parunāsim Kafe’teeka” bārmenis teic, ka apmeklētāju interese par ēdamajām krūzītēm ir, jo tās uz letes izliktas redzamā vietā. Tiesa, daudzi nepakļaujas eksperimentam un izvēlas tradicionālās tases. Te jāpiebilst, ka kafejnīcā arī tās ir videi draudzīgas – pie galdiņiem kafiju piedāvā malkot nevis no plastmasas, bet gan keramikas krūzēm.
Jurkovs atklāj, ka kafejnīcu un restorānu interese par šīm krūzītēm palielinās, trīs paletes viņš aizsūtījis pasūtītājam uz Īriju.
Šīs ir vegāniskas, Bulgārijā pārsvarā no auzu klijām ražotas krūzītes. “Pēc kafijas vai tējas izdzeršanas tās var apēst vai arī, ja nevēlaties ēst, izmest kā pilnīgi biodegradējamu atkritumu,” rāda Jurkovs. “Tajās nedaudz ir arī kviešu milti, tā ka bez glutēna diemžēl neiztikt.”
Bulgāri bijuši pirmie Eiropā
Tas ir inovatīvs produkts pasaules mērogā, šos traukus tikai no aprīļa piedāvā ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu kafejnīcām, un Baltijas valstīs pirmais bija Jurkova uzņēmums.
“Bulgāri 2018. gadā bija pirmie, kas sāka ražot šādas krūzītes. Pēc tam krūzītes kā cepumiņš parādījās arī Itālijā, bet tās ir ļoti dārgas, un neviens nepērk. Arī Ukraina ražo mazas, bet dārgas krūzītes. Moldovas krūzītes atšķiras ar to, ka iekšpuse ir ar tumšās šokolādes garnējumu. Esmu dzirdējis, ka arī Krievijā domā par šādu trauku ražošanu,” zina teikt uzņēmējs.
Jauni projekti
Ēdamo trauku izstrāde joprojām turpinās. Šopavasar Latvijas skolu Projektu bankā ievērību guva trīs Madonas meiteņu projekts, kas tapa ar Madonas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotājas Ivetas Vabules ierosmi – par vienreizlietojamo šķīvju ražošanu no rudzu miltiem.
Divi čehu studenti nākuši klajā ar jaunu ideju kafijas krūžu izgatavošanā no mīklas. Pamazām idejas par ēdamu trauku ieviešanu vēršas plašumā un aug speciālistu paaudze, kura drīzumā radīs jaunas tehnoloģijas.
Ievērojams labums dabai
Popularitāti pamazām ieguvušās ēdamās krūzītes pēc trīs gadu darba izstrādāja divi jauni bulgāru pētnieki. Projekta izpilddirektors Miroslavs Zapranovs uzsvēris: “Šobrīd pasaulē gadā vidēji izmanto 130 miljardus vienreiz lietojamo glāžu, kas piesārņo vidi. Ja tikai viens procents pasaules vienreiz lietojamo glāžu tiktu aizstāts ar mūsu glāzītēm, tas pasargātu vairāk nekā divus miljonus kvadrātmetru mežu no nociršanas. Netiktu piesārņots vairāk nekā 10 miljardi kubikmetru dzeramā ūdens. Netiktu radīti vairāk nekā 10 miljoni kilogramu atkritumu.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
