Vistas gaļu labāk neēst, jo putniem iebaro hormonus? Kliedējam mītus: jā vai nē

Mīts. Lauku vistām mūsu bērnībā bija daudz lielāka iespēja ne tikai kašņāties puķu dobē pie mājas, bet arī dzīvoties vienā kūtī kopā ar citiem dzīvniekiem, brīvā dabā apēst kādu slieku, vaboli vai mušu, tādējādi inficēties ar salmonellām un vēl dažādām citām slimībām.

Mūsdienās putnu fabrikas nevar atļauties nīkuļojošus un slimīgus putnus, jo tad tie lēnāk aug. Arī cāļus, tāpat kā mazus bērnus, vakcinē pret iespējamajām infekcijām. Nepiederošam cilvēkam – potenciālam infekcijas pārnēsātājam – putnu novietnēs iekļūt ir gandrīz neiespējami (ekskursijās kā saldējuma ražotnēs netiek rīkotas).

Arī uz putnkopjiem, kā pārtikas ražošanā nodarbinātajiem, attiecas veselības pārbaudes un pienākums ziņot priekšniecībai, ja rodas mazākās aizdomas par infekciju, kas varētu būt lipīga arī putniem.

Nepilnos divos mēnešos fabrikas broileris sasniedz divu kilogramu svaru. Ar dabiskām metodēm tas nav iespējams.

Metodes ir dabiskas un no laika gala lopkopībā izmantotas – laba kopšana un barošana, kā arī ražīgāko šķirņu atlase un selekcija. Labu apstākļu un piemērotas barošanas izveidei ir ņemti talkā visi jaunākie zinātnes atzinumi, tāpat arī selekcijas rezultātā izkoptas ātraudzīgas gaļas vistu šķirnes.

1945. g      110 dienas

1976. g       63 dienas

1988. g      49 dienas

1998. g      40 dienas

2008. g      37 dienas

2012. g      33 dienas

Mīts. 50. gados diskutēja par hormoniem. Eiropas Savienībā hormonus mājdzīvniekiem neizmanto jau ļoti sen. Kopš 1950. gada visā pasaulē aizliegts lietot hormonus dzīvnieku augšanas stimulācijai.

Pētījumi jau agrāk parādījuši, ka putnkopībā augšanas hormonu efekta nav vai tas ir pārāk niecīgs, tāpēc nav jēgas pārkāpt likumu, dārgi pirkt hormonus, darīt lielu darbu, injicējot tos cāļiem. Tas vienkārši neatmaksājas.

Broileri ir pilni ar antibiotikām

Kopš 2006. gada ir aizliegta antibiotiku izmantošana dzīvnieku augšanas veicināšanā.

Tas nozīmē, ka antibakteriālos līdzekļus nelieto slimību profilaksei. Ja nu tomēr kādreiz veidojas situācija, ka jālieto antibiotikas, tad atsevišķos gadījumos zāles izraksta tikai pilnvarots veterinārārsts. Lietošana notiek veterinārārsta stingrā uzraudzībā, jo ātri augoši dzīvnieki ir ārkārtīgi jūtīgi. Antibiotiku lietošana jāpārtrauc pietiekami ilgi pirms putna kaušanas, lai tās pagūst iztīrīties no putna un analīzes vairs neuzrāda zāļu atliekvielas.

Antibakteriālo līdzekļu apriti – lietošanas pamatojumu un medikamentu pareizu pielietošanu atbilstoši likumdošanas prasībām – stingri kontrolē Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Mīts. Putnus baro ar kviešiem, kukurūzas, augu eļļas, kā arī sojas spraukumiem, saulespuķu sēklām, kam pievienots sāls, kaļķis, vitamīni, minerālvielas.

Gan broileru audzētāji, gan lopbarības ražotāji ievēro principu, ka visos aprites posmos no izejvielu iepirkšanas, ražošanas, transportēšanas un izēdināšanas nodrošina barības izsekojamību „No lauka līdz galdam”.

Broileru barības sastāvs:

Kvieši 60%

Kukurūza 20%

Soja 10%

Minerālvielas un vitamīni 10 %

Lauku vistas ir garšīgākas par putnu fabrikas broileriem

Garšu nosaka tauku saturs gaļā un ekstraktvielas. Ātri izaugušajiem broileriem ekstraktvielas organismā vēl nepagūst sakrāties tik daudz, kā trīs reizes ilgāk augušai lauku vistai. Tomēr šajā gadījumā garšīgāks nenozīmē to pašu, ko veselīgāks.

Selekcijas rezultātā izveidotas gaļas vistu šķirnes, kuru gaļa ir maigāka, tajā ir maz saistaudu.

Mīts. Liesa un maiga gaļa ir diētisks produkts gan tiem, kas ierobežo tauku un holesterīna daudzumu uzturā, gan tiem, kam jāizvairās no ekstraktvielām, piemēram, podagras slimniekiem vai cilvēkiem ar jutīgu kuņģi. Jo mazāk ekstraktvielu gaļā, jo mazāk kairina zarnas. Gaļas vārīšanas laikā ekstraktvielas pāriet buljonā, piešķirot tam aromātu un garšu. Broileris ir jauns dzīvnieks, tāpēc tāda putna gaļā būs mazāk tauku un kaloriju. Savukārt bioloģiskā vērtība ir augstāka, jo šī gaļa satur vairāk viegli sagremojamu un vērtīgu olbaltumvielu.

Lauku vistas ir laimīgākas, un, tās ēdot, mēs neuzņemam stresa hormonus

Katrs stress samazina broilera augšanas ātrumu, tāpēc putnu fabrikas, sevišķi ātraudzīgo fabrikas šķirņu izstrādātāji, līdz vissmalkākajām niansēm piemēro apstākļus šo putnu labklājībai. Eksperimentā, kad audzēja putnu fabrikas cāļus lauku sētā tradicionālos un labos apstākļos, pat dodot viņiem īpaši šai šķirnei izstrādātu barību, tie gan auga ātrāk par parastajiem gaļas vistu cāļiem, bet tomēr divkārt lēnāk nekā fabrikas apstākļos. Fabrikas vistas ir kā olimpieši, kas gatavojas savam labākajam rezultātam, pareizi ēdot, guļot un vadot ik dienu.

Putnu fabrikas novietnē nepārtraukti novēro un rūpējas par optimālo siltumu, lai augošajiem cāļiem vienmēr būtu svaigs gaiss, svaigs ūdens un piemērota barība. Izrādās, cālēniem vielmaiņa ir tik ātra, ka naktī, kad tumsa neļauj atrast barību, viņi izbadējas un rodas nevajadzīgs stress, kas kavē augšanu un apmierinātību ar dzīvi. Tāpēc putnu fabrikā izveidota īpaša apgaismojuma programma, kas atbilst vienotām Eiropas kopienas labturības prasībām gaļai audzējamo putnu turēšanai, lai cālēniem nevienu brīdi nebūtu jāizjūt diskomforts. Arī precīzi, līdz pēdējai aminoskābei, vitamīnam un minerālvielai izrēķināts barības sastāvs, kas mainās atkarībā no cāļa vecuma, ļauj justies broileriem labi. Tāpat arī cāļu blīvums novietnē aprēķināts tā, lai augošajiem broileriem tas nemazinātu laimes sajūtu un tādējādi augšanas ātrumu.

Mīts. Pārtikas un veterinārais dienests ne tikai regulāri pārbauda putnu audzēšanu, bet arī veic analīzes. Katru mēnesi šādus valsts oficiālos paraugus ņem un laboratorijā pārbauda farmakoloģiski aktīvo vielu (tai skaitā antibiotiku, pesticīdu atliekvielu) un salmonellas klātbūtni.

Pērn PVD pārbaudēs atklātas salmonellas Polijā audzētu vistu paraugos.

Anda Leiškalne, "Tautas Veselības Avīze" / Foto: Shutterstock