Kāpēc kāposti neaug lieli? Labākās šķirnes iesaka Sanita Poriņa, dārzkope Pāvilostas novadā

Pavasarī

Kāpostus sēj agri – jau martā. Sanita stādiņus audzē siltumnīcā dobē labā kūdras substrātā. Protams, kāpostu stādus var izaudzēt arī kastītēs un konteineros, tomēr viņa iesaka izvēlēties tādu audzēšanas veidu, lai kāpostu saknēm brīvi tiek klāt gaiss un ir mazāka iespēja iekaltēt saknes, jo stādi ir ļoti jutīgi pret mitruma un gaisa trūkumu. Kāpostu dēsti labi jutīsies aptuveni 20 grādu temperatūrā, ja ir karstāks – jāvēdina, citādi attīstīsies slimības, piemēram, melnkāja vai neīstā miltrasa, un daļa dēstu aizies bojā.

Augsnei, kurā aug kāpostu stādi, vienmēr jābūt nedaudz mitrai, bet ne slapjai. Lai veidotos stipras saknes, papildus jāmēslo. Jau vairākus gadus Sanita izmanto Omex šķidro mēslojumu.

Jau mazi kāposti garšo dažādiem kaitēkļiem, īpaši spradžiem, kuri izgrauž caurumus pat ļoti mazās kāpostu dēstu lapiņās. Tie, kas savā saimniecībā pieļauj nelielu ķīmisku līdzekļu lietošanu, var izmantot NeemAzal, jo tikai ar dabīgiem līdzekļiem pret kāpostu kaitēkļiem cīnīties ir grūti.

Kad kāpostu dēstiem ir izveidojušās vairākas lapiņas, tos izstāda laukā. Sāk ar agrajām šķirnēm maija sākumā un beidz ar vēlajām maija beigās, jūnija sākumā. Kāpostus stāda labi sastrādātā, bagātīgā augsnē. Ideāli piemērota tiem ir vaga, jo gaiss viegli piekļūst saknēm un augsni ir viegli uzirdināt, kas kāpostiem īpaši patīk. Pirms stādīšanas rūpīgi izlasi šķirnes aprakstu un ievēro attālumu, kādā dēstus rekomendēts stādīt. Par tuvu sastādīti kāposti slikti veidos galviņas un vairāk slimos, jo būs apgrūtināta gaisa cirkulācija.

Pēc iestādīšanas samēslo un vēlreiz nomiglo ar kādu kaitēkļu aizsarglīdzekli. Mazās devās, līdz kāposts vēl nav sācis veidot galviņas, šādi līdzekļi nav kaitīgi.

Vasarā

Ja vasara ir sausa, kāposti ir regulāri jālaista un ik mēnesi jāmēslo, jo tikai spēcīgs stāds izaug par skaistu kāpostu. Vasaras sākumā augsni bagātina ar slāpekli saturoša mēslojuma granulām. Un, protams, ravē! Kāpostiem patīk, ja tie var augt tīrā augsnē, tāpēc, tiklīdz parādījušas nezāles, kāpostu vaga rūpīgi jāizravē. Mitrā un siltā vasarā, iespējams, ir jāravē arī otrreiz, taču dažkārt pietiek tikai ar vagu starpu izvagošanu, kas uzrušina augsni un nodrošina labāku gaisa caurlaidību. Ar laiku kāpostu lapas izplešas un nomāc nezāles.

Vasaras vidū jau ienākas pirmā agro kāpostu raža, un, lai galviņas nepārbriestu un nesāktu plaisāt, tie laikus jānovāc. Agro šķirņu kāpostgalvas bieži mēdz plīst, vidējās šķirnes plaisā tikai tad, ja vasara ir bijusi silta un lietaina un kāposti nav laikus novākti. Vidēji vēlo un vēlo šķirņu kāpostgalvas plīst ļoti reti.

Rudenī

Vidēji vēlos un vēlos kāpostus, kas paredzēti uzglabāšanai, no lauka novāc vēlu rudenī, kad tie ir pilnībā nobrieduši: kāpostgalvas ir spīdīgas un cietas, lapas ir cieši sakļāvušās. Tikai labi nobriedušas kāpostgalvas glabāsies līdz pavasarim un nebojāsies. Dažkārt pēc taustes kāpostgalva šķiet nobriedusi, bet pagaršojot tai nav vajadzīgā sulīguma un specifiskās kāpostu garšas – tas nozīmē, ka vēl jābriest.

Kāpostu novākšanai visērtākās ir asas mačetes, ar ko galvu atcērt no kacena un apakšējām lapām. Glabāties liek tikai pilnīgi veselas kāpostgalvas; ja kāda lapa ir sākusi bojāties, to noņem. Uzglabāšanai kāpostus kārto tā, lai tiem brīvi piekļūtu gaiss.

Poriņu dārzniecībā kāpostgalvas uz lauka briest ilgi, dažkārt, ja laikapstākļi ļauj, pat līdz Mārtiņiem. Novāktie kāposti tiek glabāti turpat uz lauka kaudzē. Uz augsnes paklāj agrotīklu, lai lietus ūdens var iesūkties zemē un kāposti neatrodas mitrumā un dubļos. Kāpostgalvu kaudzi pārsedz ar gaisu caurlaidīgu materiālu, bet, tuvojoties salam, pārklāj vairāk, lai nesasalst. Sanita gan atzīst, ka tieši uz lauka palikušās kāpostgalvas, kas dabūjušas salu, ir tās visgardākās – saldas un sulīgas. Tomēr ar aukstumu nevajag spēlēties, jo par daudz apsaluši kāposti slikti glabāsies, turklāt atlaižoties sasalušās vietas sāks bojāties.

Ziemā

Kāpostu kaceni un nenogrieztās lapas pa ziemu tiek atstātas zemē. Pavasarī lauku uzar un nesadalījušos kacenus izņem no augsnes. Ziemā apskati, vai glabāties noliktie kāposti ir sākuši bojāties. Puve ātri vien var sabojāt vairākus kāpostus, kas savā starpā saskaras.

Der zināt!

Kāpostus vienā vietā divus gadus pēc kārtas nestāda!

Šķirnes iesaka Sanita Poriņa

Sanita audzē tādas šķirnes, kas ir garšīgas, veido skaistas galviņas un labi glabājas līdz pat pavasarim. 30 gadu laikā, kopš saimniecībā audzē kāpostus, ir izmēģinātas daudzas šķirnes. Viņa rekomendē četras, jo pati tās ir pārbaudījusi.

● Sanita uzskata, ka jāiet līdzi laikam, tāpēc ik pa brīdim izmēģina kādu jaunu šķirni. Tieši tā viņa atklāja agros kāpostus ‘Bolikor’ F1, kas nu jau ir iekarojuši uzticību. Šīs šķirnes kāposti ir izteikti zaļā krāsā, lapas ir plānas un samērā blīvas, galviņas – gludas, apaļas un aptuveni 2 kg smagas.

● Ilgus gadus Poriņu dārzniecībā audzē vidējo kāpostu šķirni ‘Factor’ F1, kas veido skaistas, stingras, baltas galviņas. Ja šo šķirni iestāda maija beigās un audzē nevis 110, bet uz lauka tur 140 dienas, kāposti lieliski glabājas līdz pat maijam.

● Nemainīgi jau 30 gadu Sanita audzē tādas šķirnes kāpostus, kas lieliski der gan skābēšanai, gan uzglabāšanai, – un tā ir šķirne ‘Krautkaiser’ F1. Šīs šķirnes kāposti labi izaug pat sliktos laika apstākļos. Izcilas garšas īpašības un skaists, smalks lapu raksts. Galviņas izaug lielas un smagas, pat 5 kg, turklāt lieliski glabājas līdz pavasarim. Stādot jāatvēl liela vieta, jo patīk izplesties.

● Vēl viena pārbaudīta šķirne ir ‘Pofessor’ F1. Kāposti izaug lieli un smagi. Ja vēlies to izmantot pārstrādei, atvēli gana lielu vietu – kāpostgalvas izaugs pat 8 kg smagas, bet, ja vēlies uzglabāt, stādi ciešāk – galviņas būs mazākas, aptuveni 4 kg smagas, bet lieliski un ilgi glabāsies.