Grīziņkalna ēstuvē par šefpavāru strādā robots

Ieejot telpās, skats ir diezgan neparasts, jo uzreiz priekšā aiz liela stikla savā nodabā darbojas cilvēka izmēra balta, automatizēta roka – kaut ko paņemt no plauktiem, i"eliek katlā, pēc kāda laika uzņem ārā. Ēstuves saimnieki, SIA Roboeatz" dibinātāji Konstantīns Korčjomkins un Jānis Poruks ir pārliecināti, ka drīz vien automatizētās virtuves būs ierasta prakse.

Lai cilvēki rada, bet roboti mizo

Ideja Konstantīnam radās pēc daudziem nostrādātiem gadiem ēdināšanā, kad pieredzētas, šķiet, visas iespējamās problēmas šajā nozarē. “Kādā brīdī sapratām, ka lielākā problēma ir darbinieki. Nevarējām dabūt normālu darbaspēku un kontrolēt kvalitāti, jo vienkārši nav kas strādā,” teic Korčjomkins, kuram ir arī pieredze aviācijas inženierijā.

Laika gaitā meklēti veidi, ka pēc iespējas vairāk automatizēt maltītes gatavošanas un apkalpošanas posmus, vienlaikus nodrošinot nemainīgu kvalitāti.

“Mūsdienās tehnoloģijas ir pietiekami attīstītas, un cilvēkam vairs nav jāstrādā monotoni, neinteresanti darbi. Visas šīs lietas ir iespējams automatizēt. Mēs redzam, ka cilvēki šos darbus negrib veikt, un viņiem ir iespējas darīt daudz ko citu, bet visiem tik un tā ir jāēd, un kādam šis darbs ir jādara. Mēs piedāvājam, šo neinteresanto darbu darīt robotiem, un cilvēkiem paliek radošā daļa – viņi veido receptes un rada pievienoto vērtību, nevis visu dienu virtuvē griež dārzeņus,” stāsta Poruks.

Kādas ir priekšrocības

Viens no ieguvumiem esot tas, ka robotam nav nekādu grūtību atcerēties tūkstošiem ēdienu recepšu un veidus, kā tos pagatavot. Cilvēks var kaut ko piemirst vai sajaukt, bet robotam atliek tikai ievadīt pareizās programmas.

Konstantīns skaidro: “Cilvēks, gatavojot salātus, šodien sagriezīs vairāk gurķu un rīt var sagriezt vairāk tomātu. Beigās sanāk, ka, pasūtot vienus un tos pašus salātus, rezultāts var būt pavisam cits. Tas pats ir, piemēram, ar makaroniem. Dažādu iemeslu dēļ cilvēks ne vienmēr tos uzvārīs ideāli, bet robots vienmēr.”

Gatavs četrās minūtēs

Robota roka ir programmējama, un uzņēmēji to uzskata par vienkāršāko šajā pasākumā. Mašīna, kaut precīzi, tomēr spēj izdarīt tikai to, ko tai liek.

“Viss, kas apkārt, ir izstrādāts no nulles pašu spēkiem,” rāda Konstantīns. “Piemēram, ledusskapis ar kārtridžiem. Tajos ir sastāvdaļas – sagriezti sīpoli, tomāti, gaļa un tā tālāk, tie ir cietie elementi. Vēl ir šķidrie – ūdens, mērces, buljoni. Viss stāv savās kastītēs pareizajā temperatūrā.” Robota rokas galā ir satvērējs, kas zina, ko kurienes un cik daudz ņemt, cik stipri turēt.

Telpas otrā pusē pretim ledusskapim ir katli, pagaidām divi, bet nākotnē būs vairāk. Katli robota rokas ielikto uzcep vai uzvāra precīzi pēc programmās ievadītajiem datiem. Ēdienam gatavojoties, to arī apmaisa noteiktas reizes pēc noteikta laika, viss atkarīgs no receptes. Virtuves galā atrodas mazgāšanas stacija, kas nomazgā un dezinficē traukus, tiklīdz tie vairs netiek izmantoti. Visu sastāvdaļu savākšana, salikšana kopā, pagatavošana, trauku nomazgāšana un gatavas porcijas pasniegšana viesim aizņem nieka četras minūtes.

Produktiem neļaus sabojāties

“Nākamajam modelim būs 50 cietie un 30 šķidrie elementi. Miksējot tos dažādās kombinācijas, var iegūt ļoti daudz dažādu ēdienu. Tāpēc ka viss iet pēc programmas, robots arī pēc tās visu taisīs – tas zina, kuras sastāvdaļas likt pirmās, kādā temperatūrā ēdienu gatavot, kad temperatūru nomainīt,” ar aizrautību stāsta Konstantīns.

Robotizētā virtuves sistēma ir izstrādāta tik rūpīgi, ka tā pat spēj saprast, kam drīz beigsies derīguma termiņš, tāpēc ēdienus ar šo sastāvdaļu piedāvās ar atlaidi, lai ātrāk no tās atbrīvotos. Ja tomēr derīguma termiņš beidzies, maltīti ar vecām sastāvdaļām galdā neliks.

Pēc pieciem gadiem tā būšot visur

Uzņēmēji nav pasaulē pirmie un vienīgie, kas darbojas šīs jomas attīstībā, tomēr uzsver, ka šobrīd citi nav tikuši līdz Roboeatz līmenim. Ēdināšana gan nav īsti viņu  bizness, Grīziņkalna ēstuve vairāk domāts kā vieta, kur pārbaudīt, kā darbojas robotizētās virtuves un kāda ir cilvēku attieksme – jautājumi, interese, reakcija.

“Cilvēkus, protams, interesē. Varētu pat teikt, ka biežāk te nāk nevis ēst, bet kā ekskursijā – paskatīties, kas šeit notiek,” smej Jānis. Ar iegūto pieredzi Konstantīns un Jānis pēc tam dodas pie lielajām ēdināšanas ķēdēm, kurām viņi piedāvā pirkt savus aparātus.

Darbs ar robotizēto virtuvi noris jau aptuveni četrus gadus, tomēr plašākā pasaulē par latviešu uzņēmēju veikumu uzzināja tikai janvārī, kad Roboeatz izrādīts ASV. Interese bija tūlītēja, un, kaut arī veikums ir salīdzinoši jauns, Konstantīns un Jānis robotizētām virtuvēm redz spožu nākotni.

Tāpat kā mūsdienās ierasts daudz kas cits, ko agrāk bija grūti iedomāties, arī viņu radītie roboti būšot ikdiena. Par to abi ir pārliecināti: “Ar vai bez mums, bet pēc aptuveni pieciem gadiem šī būs pavisam parasta lieta. Tā kā bija ar viedtelefoniem. Vai arī – ja pirms pāris gadiem tu man teiktu, ka es ar telefonu varētu noīrēt elektrisko skrejriteni, es pasmietos. Tagad tas notiek ļoti viegli.”

Un visbeidzot – robots nekad nekavē darbu, kā reiz gadījies ar paģirainu pavāru.