Dunduri un knišļi galē nost ganāmpulkus. Kā mājlopi un meža zvēri glābjas no nepanesamās svelmes?

Ja cilvēks šajos Latvijai ekstrēmi tropiskajos laikapstākļos vēl kaut kā var atrast glābiņu – telpās ar kondicionieriem -, tad mājlopiem un meža zvēriem šādas “ekstras” nav.

“Situācija ir traģiska”

Biologs, entomologs, Daugavpils Universitātes profesors un bijušais rektors Arvīds Barševskis nesen atgriezies no ekspedīcijas pa Kurzemi un atzinis, ka tās laikā piedzīvojis “tiešām ļoti daudz dunduru uzbrukumu”: “Šo kukaiņu šovasar ir ļoti daudz un tie burtiski cilvēku ēd nost”. Bet vēl gaužāk klājas mājlopiem.

“Situācija ir ļoti slikta, varētu teikt, pat traģiska. Govs pilnīgi melna, viņa nevar nostāvēt, viņu nevar izslaukt un viņa ir tā novārgusi, līdz ar to arī piena izslaukums ir vairāk nekā uz pusi krities,” LTV ziņu raidījumam atzīst piemājas saimniecības “Atvari” saimniece Iveta Kurjakina.

Lopkopji, kuriem mazāk ganāmo, tos apsedz ar lielākām segām. Lielāko ganāmpulku īpašnieki piena devējas nelaiž ārā no kūtīm. Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Gaigalieši” saimniece Anita Zondare saka:

Mājlopi cieš no kukaiņu kodumiem:

“Šogad pārsvarā lopi stāv kūtīs. Tas, protams, sadārdzina piena pašizmaksu. Nu, zemniekam šogad ļoti grūti – visādi knišļi un arī kartupeļos ir Kolorado vaboles. Tur nav iespējams cīnīties. Arī pašam cilvēkam, nedod Dievs, ja tehnika kaut kur uz tīruma ir saplīsusi. Tu nevari izkāpt un saremontēt, piecas minūtes un lec atpakaļ traktorā”.

Dzīvnieki dienā slēpjas kūtīs, bet ganībās iziet vēlu vakarā

Lai arī šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests nav saņēmis nevienu iesniegumu par bojā gājušiem mājlopiem karstuma vai dunduru kodumu dēļ, problēma ir pamatīga. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece Jauns.lv sacīja:
 
“Karstie laika apstākļi, kas, iespējams, ir veicinājis nepieredzētu dunduru savairošanos, šovasar ir bijis liels izaicinājums lauksaimniekiem, īpaši piena lopkopībā. Lai paglābtos no karstās svelmēs un kukaiņu uzbrukumiem, dzīvnieki lielāko dienas daļu pavada slēpjoties mītnēs, un ganībās iziet tikai vēlu vakarā. Šādos laikapstākļos dzīvnieku īpašniekiem ir īpaši svarīgi pārbaudīt dzeramā ūdens rezerves un nodrošināt, lai ūdens dzīvniekiem būtu pieejams nepārtraukti. Tāpat, ir jānodrošina iespēja dzīvniekiem paslēpties no karstajiem saules stariem un kukaiņu uzbrukumiem.

Dzīvnieku atstāšana ganībās tiešos saules staros, neaizsargātus no kukaiņu uzbrukumiem, viennozīmīgi kaitē dzīvnieka veselībai un var pat izraisīt dzīvnieka nāvi. Lai atvairītu kukaiņu uzbrukumus, ieteicams konsultēties ar praktizējošajiem veterinārārstiem, par labāko un pieejamāko repelentu jeb līdzekli, kas atbaidītu kukaiņus. Repelentu lietošanā dzīvniekiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, tāpēc, lai nenodarītu kaitējumu sev un dzīvniekiem, to lietošanā obligāti jāievēro veterinārārsta ieteikumi un līdzekļu lietošanas instrukcijā minētais. Īpaši būtiski tas ir produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Atbilstošos repelentus var iegādāties veterināro zāļu lieltirgotavās vai veterinārajās aptiekās, turklāt tie ir bezrecepšu preparāti, tāpēc tos brīvi var iegādāties ikviens dzīvnieku īpašnieks.

Katram dzīvnieku īpašniekam, neatkarīgi no dzīvnieku skaita, šobrīd regulāri vajadzētu veikt dzīvnieku apsekošanu un vērtēt situāciju, kā arī izvēlēties savai saimniekošanas veidam labāko iespējamo risinājumu, lai pasargātu dzīvniekus”.

Lopkopjiem nākas glābt dzīvniekus karstumā:

Veterināri uzsver, ka govīm laiks, kad ārā ir virs 30 grādiem un ir tveice, var būt pat bīstams. Pat no plus 20 grādiem govs jau sāk justies nekomfortabli. “Tur ir zināmas pakāpes, pirmā pakāpe - palielinās elpošanas biežums. Vairāk kā 60 reizes (minūtē), būtu tā robeža, kad elpošana ir dubultojusies govī. Tas skaidri liecina, ka viņai sākas karstumu stresa kaitīga iedarbība. Un nākamais ir, kad elpošana palielinās līdz 85 reizēm, kamēr beigās elso kā suns, teiksim, ka mute vaļā, elpošana sasniedz 120 reizes minūtē. Tās jau ir pazīmes, ka ilgstoši tā turpināties nedrīkst, ka viņai stāvoklis kļūs nopietns un viņa nobeigsies,” ReTV ziņām saka veterinārsts Egīls Juitinovičs.

Meža zvēriem situācija patīkamāka

Labāk neklājas arī meža jeb savvaļas dzīvniekiem. Ir dzirdēts, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados zvēri, glābjoties no toreiz uznākušā milzīgā karstuma, esot masveidīgi nākuši no mežiem. Šobrīd gan tik traki neesot. Muceniece stāsta:

“Meža dzīvniekiem, protams, tāpat kā jebkuri ekstrēmi apstākļi ir grūts brīdis. Jāuzsver, ka fizioloģija, bioloģija un rezistence (izturība) katrai sugai ir atšķirīgi - alās vai ūdenī dzīvojošajiem savvaļas dzīvniekiem ilgstošs karstums panesams vieglāk nekā virszemes iemītniekiem. Visādā ziņā pārvietošanās un barošanās aktivitātes šobrīd galvenokārt notiek tikai diennakts tumšajā laikā, kad apkārtējā gaisa temperatūra kaut nedaudz, bet tomēr samazinās.

Atbildot uz jautājumu "Vai nav arī tā, ka meža zvēri glābiņā no lielās svelmes nākuši ārā no meža?” jāatbild noliedzoši - mežā mikroklimats ir stabilāks, ja salīdzina ar atklātām vietām un atrašanās ēnā šobrīd ir patīkamāka nekā tiešos saules staros klajumā”.