Augļu un dārzeņu patēriņš Latvijā - dramatiski zems
Veselīgs un sabalansēts uzturs, tostarp augļi un dārzeņi, ir labas pašsajūtas un ārējā izskata stūrakmens – jo pilnvērtīgāks uzturs, jo enerģiskāk un labāk mēs ikdienā jūtamies, kas ir īpaši svarīgi pusaudžu vecumā, kad attīstās ķermenis, muskuļi, kā arī smadzeņu un nervu sistēmas darbība. Diemžēl Latvijas sabiedrībā novērojams dramatiski zems augļu un dārzeņu patēriņš – kamēr Eiropas Savienībā vidēji tas sasniedz 64% , tikmēr jaunākā Eiropas iedzīvotāju veselības aptauja (EIVA) liecina, ka tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju katru dienu uzņem augļus un dārzeņus (attiecīgi 35,3% un 39,4%).
Līdz ar Covid-19 pandēmijas ieviestajām pārmaiņām ikdienā, ietekmēts ir ne tikai pieaugušo, bet arī jauniešu un bērnu dienas ritms un uztura paradumi. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas publicētajiem jaunākajiem datiem, katrs trešais bērns vecumā no 6 līdz 9 gadiem cieš no liekā svara, turklāt prognozēts, ka 2021. gadā liekā svara problēma bērnu vidū palielinās. To ietekmē ikdienas izmaiņas – attālinātas skolas mācības, kā arī ierobežotas iespējas nodarboties ar sporta aktivitātēm. Savukārt sporta aktivitāšu un veselīga uztura veicināšana, tostarp augļu un dārzeņu lietošana uzturā, ir nozīmīgas sastāvdaļas, lai mazinātu liekā svara problēmu bērnu un jauniešu vidū.
“Patiesi, bērnu un jauniešu svara problēmas pandēmijas ietekmē ir reālas. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā vērojama liekā svara izplatības stabilizēšanās bērnu un jauniešu vidū, taču pandēmijas laikā vērojama strauja svara dinamika gan maziem bērniem, gan arī pusaudžiem. Pirms pubertātes bērnam normāls svara pieaugums būtu 2-3 kg gadā, bet, iestājoties pubertātei, vidējais svara piegums meitenēm – 5 kg, bet zēniem – 8kg. Pašlaik klīniskā praksē redzam, ka 8 kg gadā svara pieaugums vērojams jau pirmspubertātes vecumā, bet pusaudži sākuši pieņemties par 10 kg gadā, nereti – pat 20 kg. Tas draud ar smagu aptaukošanās pakāpi jau bērnu vecumā un agrīnu hronisku slimību attīstību. Šajā laikā īpaši svarīgi pievērst uzmanību bērna uztura paradumiem, sekot ēdienreižu skaitam, porcijas lielumam, našķu klāstam un kvalitātei, kā arī uzturēt aktīvu dzīvesveidu visai ģimenei,” pieredzi Bērnu slimnīcā komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Jurgita Gailite.
“Augļu un dārzeņu iekļaušana ikdienas uzturā ir galvenais veids, kā uzņemam svarīgās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus. Lai arī bieži vien cilvēki uzskata, ka dārzeņi ir kā pamatēdiens, no kura nav iespējams iegūt sāta sajūtu, patiesībā tās ir nozīmīgākās papildu piedevas, kas piešķir mūsu pamatēdienam krāsas. Nereti nākas dzirdēt atrunas, ka cilvēki izvairās no augļu un dārzeņu ēšanas, jo paši tos neaudzē, taču vēlos atgādināt, ka tirdzniecības vietās ir iespējams iegādāties daudz un dažādus produktus, kas ir vērtīgi uzturā, turklāt vajadzētu atcerēties, ka dārzeņi nav tikai tomāti un gurķi, bet arī kāposti, burkāni, redīsi, kolrābji un dažādi citi zaļumi un saknes, kas ir pieejami visu cauru gadu. Vēlētos gan atgādināt, ka kartupeļi pēc to uzturvērtības neskaitās dārzeņi, tādēļ ar to patēriņu vien nepietiks, lai sagādātu visus nepieciešamos pamatelementus. Lai veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu, iesaku tos novietot mājās redzamā vietā, jo, garām ejot, roka pat nemanot stiepsies pēc tiem,” skaidro uztura speciāliste Lizete Puga.
Veselīgs dzīvesveids ir svarīgs ikvienā sezonā. Pēc “Maxima Latvijas” veiktās aptaujas tika noskaidrots, ka vairums (69%) atzīst, ka piekopj veselīgu dzīvesveidu, jo uzlabojas pašsajūta un veselība. Lai to panāktu, ir nepieciešams ne tikai nodrošināt fiziskās aktivitātes, bet arī veicināt augļu un dārzeņu pieejamību, lai uzlabotu arī to patēriņu ikdienā, tādējādi pilnveidojot uzturu ar ikdienā nepieciešamajām uzturvielām.
