Remonts vannasistabā soli pa solim: ar ko sākt?

Pārplānošana. Kā nepārkāpt likumu? Profesionāļu palīdzība būs vajadzīga gadījumā, ja nepieciešama projekta dokumentācijas izstrādāšana un tās saskaņošana valsts instancēs.

Kad nepieciešama saskaņošana? Pārbūvē, kad izmaiņām, kas skar elektrību, ventilāciju un citas komunikācijas, jābūt atainotām telpas tehniskajā pasē. Pie šīm darbībām var pieskaitīt santehnikas nomaiņu un tāda aprīkojuma uzstādīšanu, kas pārsniedz elektrības patēriņu. Saskaņošana ir nepieciešama, arī pārplānojot sienu konfigurāciju. Pie tās pieskaitāma aiļu ierīkošana un starpsienu pārnešana.

Ko nedrīkst darīt pārplānošanas laikā? Pavisam vai daļēji nojaukt ventilācijas šahtu; tipveida dzīvokļos tās parasti atrodas pie vannasistabas. Nedrīkst arī veidot betona konstrukcijas un smagas starpsienas, uzstādīt santehniku, ja tas paaugstina slodzi uz pārsegumiem un to atbalsta vietām vairāk par pieļaujamo. Nedrīkst pieslēgt siltās grīdas ūdens stāvvadiem, urbt starppaneļu šuvēs un dzelzsbetona plātnēs, palielināt sanitāro mezglu uz dzīvojamo telpu rēķina; sašaurināt to var tikai tehniskajos normatīvos paredzētajās robežās. Protams, nedrīkst pārkāpt ugunsdrošības noteikumus, kā arī veidot sanitāros mezglus, vannasistabas un dušas telpas uz antresoliem; šajās vietās aizliegts likt vannas, izlietnes un jebkuru citu aprīkojumu.

Nedrīkst veikt nekādas izmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās dzīvokļa īpašnieku un viņu kaimiņu dzīves apstākļi. Mājoklim jāatbilst sanitāri tehniskajiem noteikumiem, jo to neievērošana nereti kļūst redzama visiem kāpņutelpas iedzīvotājiem. Tāpat ir liegts veikt darbības, kas veicina ēkas nesošo konstrukciju vājināšanos. Tie var būt atļauti paņēmieni, kuriem nav jāveido un jāsaskaņo projekts, tomēr, ja māja ir sliktā stāvoklī, labāk vispirms pasūtīt tās apsekošanu, ko veic inženiertehniskās organizācijas. Kategoriski aizliegts veikt remontdarbus ēkās, kas ir avārijas stāvoklī.

Ar ko sākt remontdarbus vannasistabā?

1. Izlem, ko tieši nepieciešams mainīt! Pirmkārt, izvirzi mērķi, izvērtē, kas ir jāmaina un ko var atstāt. Piemēram, vecā vanna nav jāmet ārā un tās vietā jāliek jauna. Problēmu var atrisināt ar akrila pārklājumu. Vietas trūkumu kompensēs dušas kabīne, taču diez vai šis risinājums derēs tiem, kam patīk pagulēt karstā ūdenī. Šauru tipveida dzīvokļu sanitāro mezglu īpašnieki bieži izvēlas apvienot vannasistabu un tualeti ar koridoru uz virtuvi, veidojot vienotu telpu.

2. Pārdomā telpas plānu! Ja nepieciešamas nozīmīgas pārmaiņas, labāk konsultējies ar speciālistu! Iespējams, daļu plānu neizdosies īstenot. Lai pasargātu sevi no kļūdām, veic tehnisko apsekošanu. Ja kaimiņi apakšstāvā izveidojuši platu aili, konstrukcijas diez vai varēs izturēt biezu betona sienu, kuras izveidošanai var nebūt nepieciešama saskaņošana.

Lai iztēlotos rezultātu, labāk to vizualizē! Skici vari veidot krāsainu, papildinot to ar aplikāciju no apdares materiālu paraugiem, vai izveidot to uz sanitārā mezgla plāna kopijas, atzīmējot ar sarkanām līnijām starpsienu kontūru izmaiņas.

Ērtāk izveidot vairākas kopijas, lai vari salīdzināt dažādus variantus. Ja maini santehniku, attēlus izgriez no papīra un novieto uz plāna kopijas, meklējot labāko atrašanās vietu; šādu paņēmienu izmanto profesionāli dizaineri. Visus aprēķinus, ieskaitot tāmi, vari uzticēt projekta organizācijai, kas parasti sadarbojas ar celtniecības brigādēm. Ja cenas ir pārāk augstas, meklē individuālo darbu veicēju.

3. Sastādi tāmi! Tāme ir viens no svarīgākajiem plānošanas posmiem. Lai neapstātos pusceļā līdzekļu trūkuma dēļ, aprēķini paredzamos tēriņus, noskaidrojot, cik maksā materiāli un meistaru pakalpojumi. Svarīgi zināt, cik daudz materiāla būs nepieciešams. Iegādājies tos ar nelielu rezervi – gadījumā, ja ir brāķis vai materiāls tiek sabojāts transportējot un uzglabājot.

4. Ieplāno laiku! Pirms ķerties pie lietas, saplāno, cik laika remonts aizņems. Piemēram, ja ātri izremontēt vannasistabu neizdosies, būs jārisina problēma ar mazgāšanos un veļu... Svarīgi izdomāt, kur glabāsi būvmateriālus un kā izvedīsi būvgružus, proti, vai vajadzēs konteineru un kur to pagalmā novietosi. Ja paredzēts visa dzīvokļa kapitālais remonts, jāatrisina viss darbību algoritms, piemēram, lai, transportējot jauno vannu, nenoskrāpētu priekšnama apdari, labāk vannu uzstādīt jau pirms priekšnama apdares.

5. Demontē! Kad viss saplānots, vispirms jāizvāc viss, ko paredzēts nomainīt. Vari sākt santehnikas un vecās apdares demontāžu. Tas jādara ļoti akurāti, lai nesabojātu elektroinstalāciju un caurules. Grīdu priekšnamā izklāj ar plēvi vai kartonu, lai to nesabojātu, nesot ārā smagos maisus ar būvgružiem un veco vannu. Paralēli iegādājies apdares materiālus un aprīkojumu. Ja flīzes vai izlietni pasūtīsi no piegādātājiem Eiropā, ņem vērā, ka piegāde ilgst aptuveni divus mēnešus. Ja remontu plāno vasarā, atceries, ka augustā visas ražotājkompānijas ir atvaļinājumā; aprēķini, lai materiālus atgādātu līdz jūlija beigām. 

Materiālu glabāšanai labāk atvēlēt atsevišķu telpu, kur tie netraucēs, un uzglabāt iepakojumā; lakas un krāsas – labi vēdināmā telpā.

6. Laiks melnajiem darbiem! Darbs jāsāk ar melno apdari. Santehniku uzstādi tikai pēc baltās apdares.

7. Urb! Kad vecā apdare noņemta, uz grīdas, sienām un griestiem jāizveido elektrības, aukstā, karstā ūdens cauruļu un kanalizācijas kanāli. Monolīto un ķieģeļu māju sienās pieļaujama sekla urbšana jaunu tīklu ielikšanai (maksimālais dziļums – 2 cm). Kabelis jāliek gofrētā caurulē un jāapmet, caurules aizdarīt liedz sanitāri tehniskie normatīvi; ir nepieciešama piekļuve avārijas gadījumiem. Tās var noslēpt kārbās ar revīzijas lūkām.

8. Ierīko hidroizolāciju un skaņas izolāciju! Tipveida ēkās hidroizolācija ne vienmēr atbilst pat tiem standartiem, kas izmantoti būvniecības laikā. Tāpat ir arī ar skaņu izolējošajiem materiāliem, kuri ar laiku zaudē īpašības. Lai nenopludinātu kaimiņus, jāveic drošības pasākumi. Vannasistabās parasti izmanto lietošanai gatavos pastveida hidroizolācijas sastāvus; pirms hidroizolācijas iestrādāšanas betona virsma jānotīra līdz nestspējīgai pamatnei. Ja uz betona pamatnes ir cementa piens, tas jānoslīpē ar dimanta ripu. Lai atjaunotu betona klona nestspēju, pamatnes plaisas jāsalīmē, izmantojot epoksīda līmi.

Pats pirmais, kas jāizdara – hidroizolācija jāiestrādā stūra lentes savienojumu vietās starp grīdu un sienām, jānoblīvē stūri, kā arī pieslēgumos pie kanalizācijas caurulēm un ūdens izvadiem, ievadiem jāiestrādā speciālas izmēriem atbilstošas manšetes. Lentes ļauj sienas un grīdas konstrukcijām vai zonām starp siltās grīdas blokiem kustēties. Šāda veida kustības hidroizolācija nespēj noturēt. Hidroizolācijas sastāvs ir ātri žūstoša, elastīga membrāna, kuru ieklāj divās kārtās gan sienām, gan grīdai. Pastveida hidroizolācijām, lai sasniegtu minimālo biezumu 1 mm pie patēriņa ir 1,5 kg kvadrātmetrā, vienā kārtā būtu jāuzklāj 750 g kvadrātmetrā. Tas nav viegli izdarāms, jo īpaši, ja to dara pirmo reizi. Tāpēc koncentrējies nevis uz uzklājamo kārtu skaitu, bet uz produkta daudzumu, kas noteikti jāuzklāj attiecīgajā platībā. Piemēram, ja ir 10 kvadrātmetru liela hidroizolējamā platība, uz virsmas jāuzklāj vismaz 15 kg produkta, un nav nozīmes, cik kārtās – divās vai četrās.

9. Laiks tīrajai apdarei! Sienu un griestu apdarei izmanto ūdensnoturīgu apmetumu un špakteli.

Sienas. Flīžu vietā vari izmantot dekoratīvo apmetumu ar krāsu pigmentiem un dabīgā akmens smalci, krāsu, koka vai plastikāta dēlīšus. Koku pārklāj ar laku, lai ūdens nebojātu tā struktūru. Aizsardzību pret pelējumu un sēnīti nodrošinās speciāli pārklājumi.

Griesti. Vannasistabās nereti veido uzvelkamos griestus – uz rāmja uzvilktu PVH plēvi, kuru stiprina pa perimetru. Šādai apdarei ir trūkums – plēve viegli deformējas un zaudē formu pat pie 60 grādu temperatūras; lai tā kļūtu nederīga, pietiek apšļakstīt to ar karstu ūdeni... Optimālais variants – ūdensnoturīga krāsa vai ar rīģipsi apšūts piekaramais karkass. Porainus materiālus, piemēram, putuplasta paneļus, telpās ar augstu mitruma līmeni labāk neizmantot.  

Darbu secība var būt dažāda: vari sākt no augšas un virzīties uz apakšu – no griestiem uz grīdu – vai otrādi. Tīro apdari labāk veikt, kad grīdas jau noflīzētas. 

10. Uzstādi santehniku! Izlietni un vannu liek pēc apdares darbiem. Nepieciešams jau laikus izdomāt, kā tos pievienosi cauruļvadiem. Vannām izmanto mīksto plastikāta instalāciju. Kopā ar sifonu tā ir neredzama, tāpēc tās izskats nav svarīgs. Izlietnei, tieši otrādi, sifona izskats ir svarīgs – labi izskatās spīdīgas metāliskas caurules, ir pat modeļi, kam speciāli veidots dizains interjera dekorēšanai.

Izvadus labāk noslēpt rīģipša sieniņā ar revīzijas lūkām vai durtiņām. Karkasa konstrukcijas ļauj piešķirt sienai jebkuru formu, piemēram, var izveidot nišu virs izlietnes, kurā ievietot spoguli ar apgaismojumu.

Noslēgumā, kad visi savienojumi izveidoti, uzstādi mēbeles un dekoratīvos elementus.