Komposta kaudze pilsētvides apstākļos

Galvenais atbildīgais par to ir Emīls Hlavickis, draugiem zināms kā Zaķmens, kurš jau vairākus gadus aizraujas ar dārzkopību. “Citus atkritumus – plastmasu, kartonu – šķirot var, bet bioloģiskajiem ne vienmēr ir iespēja. Tāpēc jebkuram cilvēkam, kuram ir dārzs, vajadzētu būt arī kompostam, jo tas pēc tam kļūst par augsni, kuru izmanto dārzkopībā,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Emīls. Iegūto kompostu izmanto gan blakus māju iedzīvotāji, gan arī vietējās biedrības.

Komposta formula

Emīls gan uzreiz brīdina, ka komposts nebūs kaudzē samestas lapas, siens vai iepriekšējās dienas vakariņas. Lai bioloģiskos atkritumus pārvērstu auglīgā mēslojumā, nepieciešams ievērot dažus pamatprincipus. “Komposts ir vesels dzīvs organisms, kurā notiek bioloģiskā darbība. Pareizi veidotam kompostam ir četras sastāvdaļas – zaļā masa, brūnā masa, ūdens un gaiss,” laba komposta formulu raksturo dārzkopis.

Zaļā masa ir tieši tas, no kā parasti vēlas tikt vaļā – kartupeļu, banānu un citas mizas, ābolu serdes, ēdienu pārpalikumi. Brūnā masa sastāv no sausām lapām, salmiem un zariem. Ūdens un gaiss nepieciešams trūdēšanas procesam, lai nodrošinātu pastāvīgu gaisa piekļuvi, komposts ik pa laikam jāpārmaisa.

Ūdens kompostā pamatā rodas tieši no zaļās masas, tomēr ir svarīgi, lai tās nebūtu par daudz, citādi tā tik labi nepārstrādājas un sāk smirdēt. Tāpēc vajadzīga otra sastāvdaļa – brūnā masa. Sausās lapas, zari un zāle uzsūc mitrumu no ēdienu pārpalikumiem, kas palīdz radīt trūdēšanai labvēlīgu mitrumu un novērš nepatīkamas smakas rašanos.

Ne par sausu, ne slapju

Lai kompostā viss ritētu kā plānots, ir svarīgi, lai visas sastāvdaļas būtu pareizajās proporcijās un viena nenomāktu citu. Ja kaudze būs par slapju vai sausu, tajā nenotiks vajadzīgā trūdēšana.

Emīls atgādina, ka ne visi ēdienu pārpalikumi kompostam ir derīgi. Mēģinot kompostēt gaļu un zivis, slikta smaka ir garantēta, tas rada iespēju kompostā ieviesties nelabvēlīgām baktērijām, kuras var sabojāt visu mēslojumu.

“Ir arī ļoti bioloģiski aktīvi komposti, kur zivis un gaļu var mest, bet tie ir ar speciālu kompozīciju, tur vairākās daļās liek zāli, pelnus un tā tālāk. Šādās kaudzēs komposts izveidojas ļoti ātri. Parastā kompostā šādu pārtiku labāk nemest,” brīdina Emīls.

Trīs kastes no paletēm

Lastādijas komposta konstrukcijas pamatā ir trīs no paletēm saskrūvētas kastes, izklātas ar agroplēvi. Emīls: “No paletēm ir diezgan viegli uztaisīt. Ir trīs kastes, kurās pa vienai krājas viss šis saturs, kad viena ir pilna, tai uzliek vāku un pilda nākamo. Trešajā kastē man patīk turēt lapas, zāli un zarus, kurus uzmest pa virsu pārtikas atlikumiem.”

Šeit teritorija ir samērā plaša, un tas ļauj Emīlam kopt trīs kastes, bet viņš iedrošina, ka gadījumā, ja vietas nav tik daudz, pilnībā pietiek ar vienu kasti. Tikai tad tai jāpievērš vairāk uzmanības: “Piemēram, karstā vasaras laikā var sākt smirdēt, tāpēc ir svarīgi, lai būtu komposta un gaisa apmaiņas līdzsvars.”

Pašreizējais komposts nav pirmais mēģinājums Lastādijas kvartālā. Iepriekšēja partija jau veiksmīgi izmantota iepriekšējās sezonās stādīšanā, kad mūrētas puķu dobes, un mazajā siltumnīcā tomātiem. “Jebkuru gatavu kompostu var izmantot dobēs, vai tās būtu puķes vai ēdamaugi. Mums tomāti izauga labi,” priecājas Emīls. “Tas ir vesels cikls, kur no ēdiena atkritumiem vari radīt vēl ēdienu.”

Ar komposta spaini uz divriteņa

Emīls pats dzīvo turpat Lastādijā, taču agrāk mitinājies deviņstāvu namā Purvciemā. Jau tad viņu interesējusi atkritumu šķirošana un bijis atsevišķs spainis pārtikas atliekām. Purvciemā gan īsti nebija vietas komposta kaudzei, bet viņam bija savs mazdārziņš Lucavsalā.

“Tā es katru nedēļu šo desmit litru spainīti uzliku uz ričuka bagāžnieka un vedu uz dārzu kompostēt. Protams, gabals bija diezgan liels, un jābūt lielam entuziasmam, lai to darītu. Lastādijā tas ir vienkārši – mums ir privātmāja ar pagalmu,” saka Emīls.

Tomēr viņš spriež, ka arī daudzdzīvokļu namu teritorijā atsevišķu vietu komposta kaudzei ierīkot būtu iespējams. Taču tas prasītu vēl lielāku atbildību, plānošanu un sadarbību gan starp apsaimniekotājiem, gan iedzīvotājiem – īsts komūnas saliedēšanas darbs.

No žurkām nav jābaidās

Emīls pēc pieredzes atzīst, ka apkārtējie ne vienmēr būs atsaucīgi pret ideju veidot kompostu. Arī Lastādijā bijuši kaimiņi, kas ir kategoriski pret, uztraukušies par smaku.

“Viņiem likās, ka komposts tagad būs galvenais žurku izdzīvošanas avots. Patiesībā, ja komposts ir pareizi sagatavots, par to nav jāuztraucas. Es žurkas vēl ne reizi neesmu redzējis,” mierina Emīls. Viņš arī iedrošina nebaidīties, saņemties un pamēģināt, jo tik sarežģīti tas nemaz nav un par padarīto būs gandarījums.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.