Daudzdzīvokļu māju uzkrājuma fonds
Jautā lasītājs: “Esam izveidojuši savā mājā dzīvokļu īpašnieku biedrību, bet tagad ir neskaidrības ap to, kā sākt veidot uzkrājumu fondu, un kurš par to būs atbildīgs?”
Atbild Olita Gedroica, “Latvijas Namsaimnieks” direktore.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzēts, ka katram daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekam ir pienākums segt uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu. Ja daudzdzīvokļu mājā juridiski ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, un tā ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus, tad tā ir tiesīga ar uzkrājumu fondu rīkoties pati, saskaņā ar kopības lēmumiem, savukārt, ja ir tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, tad šādā gadījumā ar līdzekļiem, ievērojot kopības lēmumu, rīkojas apsaimniekotājs, kuram kopība ir tiesīga iesniegt pieņemtos lēmumus īstenošanai.
Uzkrājumu fonds – kurš atbildīgs?
Uzkrājumu fonds tiek veidots, lai dzīvokļu kopības vai biedrības rīcībā būtu līdzekļi nepieciešamo remontdarbu veikšanai. Darījumi ar skaidras naudas vākšanu un krāšanu netiek veikti.
Atkarībā no mājas pārvaldes formas, ir dažādas iespējas piekļuvei fondam. Piemēram, ja māju apsaimnieko Dzīvokļu īpašnieku biedrība, tā var deleģēt apsaimniekotājam rīkoties ar fondu. Savukārt, ja māju pārvalda dzīvokļu īpašnieku kopība, tad ar uzkrājumu fondu rīkojas apsaimniekotājs, bet dzīvokļu īpašnieki balso un liek apsaimniekotājam rīkoties atbilstoši balsojumā pieņemtajiem lēmumiem.
Izvēloties profesionālu ēku apsaimniekotāju, ar labu reputāciju un pieredzi, nav pamata uztraukumam par nelietderīgi tērētiem līdzekļiem vai pakalpojumu mākslīgu sadārdzināšanu. Būtiski, ka uzkrājumu fonda iemaksas tiek veiktas atsevišķi un nav iekļautas pārvaldīšanas maksā, tāpēc klientu rēķinos šī summa netiek aplikta ar PVN.
Iemaksas uzkrājumu fondā
Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, kādiem mērķiem uzkrājumu drīkst tērēt. Dzīvojamās mājas uzkrājumu fonda iemaksas tiek veiktas tikai un vienīgi uz dzīvokļu īpašnieku lēmuma pamata. Šie lēmumi parasti tiek pieņemti sapulces vai aptaujas formā. Var noteikt dažādus aprēķinus iemaksai uzkrājumu fondā, piemēram, rēķinot:
- summu uz kopējo dzīvokļu platību (x centi)
- summu uz iekštelpu platību (x centi)
- Y apjoms uz dzīvokli
Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, kādiem mērķiem Uzkrājumu fonda līdzekļus drīkst tērēt, taču mērķus var noteikt arī dzīvokļu īpašnieku kopība vai biedrība, pieņemot attiecīgu lēmumu. Piemēram:
- Veidot uzkrājumu fondu konkrētam mērķim jeb plānotajiem darbiem - piemēram, jumta, koplietošanas logu u.c. elementu nomaiņai, ēkas renovācijai, labiekārtošanas projekta realizēšanai utml.
- Veidot uzkrājumu fondu, no kura tiek segti visi ārpuskārtas nepieciešamie darbi, kurus paredz Ministru kabineta noteikumi – piemēram, stāvvada plīsuma lokalizēšana, remontdarbi jumta caurteces gadījumā utml. Ir gadījumi, kad daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība apņemas pati veikt konkrētus darbus, tad tiek slēgts trīspusējs līgums un apsaimniekotājs pārskaita naudu izpildītājam.
- Veidot uzkrājumu fondu, kurš paredzēts tikai krāšanai un tiks izmantots tikai ar kādu konkrētu lēmumu nākotnē.
- Veidot uzkrājumu fondu, kuru apsaimniekotājs netērē, bet, piemēram, ik ceturksni vai ik gadu pārskaita ēkas Biedrības kontā – attiecīgi iedzīvotāji paši veic dažāda veida darbus saviem spēkiem.
Atskaites un kontrole
Parasti uzkrājumu fondu atskaites tiek sniegtas vienu reizi gadā līdz maija beigām – par iepriekšējo gadu. Pēc pieprasījuma un nepieciešamības atskaites var tikt izsniegtas biežāk.
Pārējot pie cita pārvaldnieka, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums, ka jaunais apsaimniekotājs drīkst pieprasīt pārskaitīt līdzekļus uz savu kontu. Ja šāds lēmums ir pieņemts, tad iepriekšējais pārvaldnieks noteiktā laikā pārskaita faktisko Uzkrājuma fonda atlikumu. Uzkrājumu fonda profesionāla pārvaldība ļauj dzīvokļu īpašniekiem uzturēt savu ēku labā tehniskā stāvoklī un paaugstināt ēkas kopējo vērtību. Šobrīd “Latvijas Namsaimnieks” saviem jaunajiem klientiem piedāvā iespēju bez maksas izmēģināt apsaimniekošanas pamatpakalpojumus 3 mēnešu garumā. Tā ir lieliska iespēja pārliecināties, cik sadarbība ar ēku apsaimniekotāju ir ērta un vienkārša.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Namsaimnieks.
