Jūras ērgļu ligzdā Durbē redzamā dabas realitāte var šķist skaudra
Dabas norises nav animācijas filma – par to pārliecinājušies tūkstošiem skatītāju visā pasaulē, tiešraidē vērojot notikumus jūras ērgļu ligzdā Durbē. Ērgļu tēvs Raimis pazuda, atstājot Mildu vienu perējam trīs olas. Ērgliene arī turpināja perēt, taču vairs nebija kas pienes barību, turklāt drīz uzradās iebrucēji.
Šī ligzda ir populārākā no Latvijas Dabas fonda interneta tiešsaistēm, tās vērojumu skaits sezonā mērojams miljonos, skatītāji ir no vairāk nekā 100 valstīm. Ērgļu pāris Raimis un Milda tajā saskanīgi ligzdoja piekto gadu, kārtējā ligzdošanas sezona sākās daudzsološi – putni uz maiņām perēja trīs olas.
Iespējams, iekšsugas konflikts
27. marta, sestdienas, vakarā Raimis neatgriezās, un Milda palika viena, izmisīgi saucot dzīvesbiedru. Ornitologs, Durbes ērgļu ligzdas tiešraides projekta vadītājs Jānis Ķuze notiekošo komentē Dabas fonda mājaslapā: “Visdrīzāk putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un variantu ir daudz.”
Milda palikusi bez apgādnieka un perēšanu turpina viena pati, bet galu galā būs spiesta ligzdu pamest, lai dotos barības meklējumos. Tikmēr olas vai mazuļus ilgstoši atstāt nepieskatītus nevar, jo tās ātri pamana un izēd kraukļi vai kādi plēsēji.
Turklāt uzradušies divi sveši jūras ērgļi, kuri Mildu terorizē – tuvojas ligzdai un pat uzbrūk. “Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus un jaunā ērgļu pāra parādīšanos, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts,” pieļauj Ķuze.
Glābšana visu padarītu sliktāku
"Svešie" acīmredzot nolēmuši pārņemt šo ligzdošanas vietu. Tikmēr izskan pat pārmetumi, kāpēc Latvijas Dabas fonds negrib iejaukties un palīdzēt, uz ko Ķuze norāda: “Mildas glābšana cilvēku izpratnē putnu dzīvei nav piemērojama. Mēs neplānojam iejaukšanos šā brīža ligzdas norisēs, jo tas var novest pie sliktāka rezultāta, nekā tas ir tagad.”
“Nogādāt ligzdā barību, piemēram, ar dronu, nav vēlams – jebkāda iejaukšanās, troksnis, neparasts objekts izbiedētu gan Mildu, gan svešo ērgļu pāri, un līdz ar to radītu risku, ka ērgļi pamet šo ligzdu. Turklāt izbarot perējošu putnu un pēc tam mazuļus ar ārējo iejaukšanos nebūs iespējams, to var izdarīt tikai paši putni. Milda varētu viena pati tikt galā, ja ligzdā būtu viens jau paaudzies mazulis, to iespējams izbarot vienam putnam,” skaidro ornitologs.
Doties uz ligzdas apkaimi mēģināt noskaidrot kaut ko vairāk būtu adatas meklēšana siena kaudzē – putns var būt jebkur aptuveni piecu kilometru rādiusā (un nevar izslēgt, ka arī tālāk). Turklāt tas tikai radītu lieku traucējumu.
Inkubators nav risinājums
Kaut gan ligzdošana šogad visdrīzāk nebūs sekmīga, Milda ir veselīgs, pieaudzis ērglis, un pastāv iespēja līdz nākamajam gadam atrast jaunu partneri, vai arī ligzdošanu šajā ligzdā var uzsākt ienācēju pāris, kas par to izrāda interesi.
Arī olu izņemšana no ligzdas būtu nopietns traucējums putniem šajā teritorijā, kas tikai radītu vēl sliktākas sekas. Turklāt, pat ja izdotos inkubatorā izperēt cāļus, cilvēks tiem nevar nodrošināt to, ko jūras ērgļi dabā, un putnus nebūtu iespējams sagatavot dzīvei savvaļā.
“Mēs saprotam, ka vērot šābrīža norises ligzdā var būt emocionāli grūti, taču tieši tāda ir tiešraides kameru būtība – tā parāda dabas norises visās to izpausmēs. Ne katru sezonu ligzdās notiek veiksmīga ligzdošana, un neveiksmju iemesli ir dažādi, šobrīd mēs esam liecinieki vienai no šādām situācijām,” piebilst Dabas fondā.
Jūras ērgļu skaits pieaug
Iepriekšējās trīs sezonās Durbē sekmīgi izvesti dzīvē jaunie putni, un tas bijis tikai laika jautājums, kad ligzdošana būs nesekmīga.
Ja par sugas izdzīvošanu kopumā – 1955. gadā Latvijā jūras ērglis bija izzudis kā ligzdotājs, bet kopš 1970. gadu sākuma, kad atrasta pirmā apdzīvotā ligzda, to skaits, pateicoties aizsardzības pasākumiem, ievērojami audzis. Ligzdojošo putnu skaits sasniedzis 100 līdz 150 pāru, pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 30 procentiem.
Septiņos gados desmit mazuļi
Pirmo reizi Kurzemē, Durbes novadā, 2014. gadā atrastā jūras ērgļu ligzda bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē, un pāris ligzdoja ļoti sekmīgi, izaudzinot trīs mazuļus. Tik ražīgas togad Latvijā bija tikai četras jūras ērgļu ligzdas.
2015. gadā ērgļi ierīkoja jaunu ligzdu vecas egles galotnē, ko nolauzis vējš vai sniegs. Ligzda interesanta ar to, ka būvēta eglē, ko jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā. Bija divas olas, vienu izēda vārna, bet otru mazuli izdevās izaudzināt. Mātīte kā mazulis bija gredzenota 1999. gada jūnijā Igaunijā, Sāremā salas dienvidos.
2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, bet ligzdot tā arī nesāka.
2017. gada martā ligzdu aizņēma pāris, kam vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā katru gadu sekmīgi izauga divi mazuļi.
Avots: Latvijas Dabas fonds
Vēro dabu, neizejot no mājas
Patlaban Latvijas Dabas fonds nodrošina interneta tiešraides no divām jūras ērgļu ligzdām (Durbē un Ķemeru Nacionālajā parkā), divām mazo ērgļu, vienas vistu vanagu (Rīgā), vienas melno kliju (Kurzemē), vienas melno stārķu (Siguldas novadā) ligzdas un no zemūdens kameras Līgatnes upē pie zivju ceļa.
Tiešraides notiek, pateicoties brīvprātīgo darbam un ziedojumiem, atbalstam var ziedot Latvijas Dabas fondam, konts: LV51HABA000140J039356. Tehnisko atbalstu sniedz Latvijas Mobilais telefons, Mikrotik, Rewind.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
