Smagi savainotais klinšu ērglis atkal ceļas spārnos
Aizvadītā gada pirmajos Ziemassvētkos Ieva un Mārcis Arnavi devās pastaigā uz mežu. Liels bija viņu pārsteigums, kad uz viena no meža ceļiem viņi ieraudzīja klinšu ērgli – novārgušu, ar iespējamām veselības problēmām. Atlabšana izvērtās starpvalstu sadarbībā, ilga trīs mēnešus, un nesen putns palaists brīvībā uz Igaunijas–Latvijas robežas.
Arnavu pāris uz mežu Staiceles apkārtnē dažus kilometrus no Igaunijas robežas devās apgaitā pa Mārča apsaimniekotajām medību iecirkņa platībām. Putnu pamanījuši ceļa vidū un izkāpuši no auto apskatīties – vīrs uzreiz pazinis, ka tas ir klinšu ērglis. Bija arī skaidrs, ka ar viņu nav īsti labi, jo pacelties spārnos putns nespēja un no cilvēkiem mēģināja glābties, vienkārši skrienot. Tomēr pārāk daudz spēka ērglim nebija, un viņu visai viegli izdevās sagūstīt un saudzīgi ievietot auto bagāžniekā.
Saindējies ar svinu
Arnavi sāka domāt, ko darīt tālāk, un tad atcerējās par ornitologu, ērgļu pētnieku Uģi Bergmani, kurš Madonas novada Barkavas pagastā izveidojis plēsīgo putnu rehabilitācijas staciju.
Jau melnā tumsā Bergmanis sazvanīts, uzreiz atsaucies uz lūgumu palīdzēt, un satikušies pie Cēsīm, kurš viņš arī pārņēma rūpes par putnu.
“Man uzreiz bija skaidrs, ka klinšu ērgļu mamma ir saēdusies svinu un saindējusies – par to liecināja ārējais izskats un ļoti vājais kājas satvēriena spēks. Diemžēl pie mums ziemojošie klinšu ērgļi ziemā pārsvarā pārtiek no kritušajiem dzīvniekiem, un putns noteikti ir atradis kādu mednieku aizšautu, bet tā arī neatrastu dzīvnieku. Ērglis knābāšanu parasti uzsāk tieši no brūces, un, lai saindētos, daudz jau tā svina viņam arī nevajag,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Bergmanis.
Glāba klīnikā Igaunijā
Pirmajā apskatē Bergmanim kļuvis skaidrs, ka putns ir ļoti sliktā stāvoklī un dzīvības glābšanai jārīkojas ātri. Ornitologs sazvanījās ar kolēģi no Igaunijas un vienojās veikt puslegālu glābšanas operāciju.
“Sarunājām satikties uz Igaunijas–Latvijas robežas, es viņam putnu atdevu, un viņš ērgli jau tālāk nogādāja Tartu veterinārajā klīnikā. Es, protams, apzinos, ka šādā situācijā, iespējams, esmu pārkāpis kādas normatīvās lietas, bet tur laiks gāja burtiski uz stundām,” saka Bergmanis.
Divus mēnešus klīnikā ērglis ārstēts, pieslēdzot pie sistēmas, un barots ar zondi, līdz organisms attīrījies no svina. Pēc tam pagāja vēl mēnesis, līdz putns kārtīgi atkopās un atguva spēkus.
Atkal brīvībā
Marta vidū ērglis bija jau tiktāl atlabis, ka viņam pielikts raidītājs un putns palaists brīvībā simboliskā vietā – uz Igaunijas–Latvijas robežas. Tas darīts, lai pats izvēlas, kurā valstī apmesties.
Pēc pēdējām ziņām, ērglis sākotnēji vairākas dienas nekustīgi uzturējies vienā vietā, un pētnieki sākuši jau uztraukties, taču viss beidzies labi, un pēdējās dienās ērglis sācis aktīvi pārvietoties. Bergmanis domā, ka tas ir normāli, jo cilvēku maizē putns bijis labi barots un, lai sāktu normāli lidot, vispirms vajadzēja atbrīvoties no liekā svara.
Putnu hospitālis
Bergmanis ir aizrautīgs putnu pētnieks jau kopš bērnības un īpaši pievērsies mazajiem ērgļiem – 2008. gadā viņš pirmais uzsāka projektu, kurā interneta lietotājiem bija iespēja vērot tiešraidi no šo putnu ligzdas. Ikdienā Bergmanis strādā Latvijas valsts mežos par vecāko vides ekspertu un var savienot darbu ar aizraušanos.
2014. gadā savā īpašumā Barkavā viņš izveidoja Latvijā pirmo savvaļas putnu rehabilitācijas staciju. Tur tiek pieņemti plēsīgie putni, arī medņi un melnie stārķi, kuriem nav konstatēti lūzumi vai neārstējamas traumas.
“Es neesmu veterinārārsts un ārstēt nevaru, bet palīdzēt atkopties gan. Putnu nonākšanai šeit ir sezonāls raksturs – ziemā bija diezgan daudz pūču un dažādu piekūnu, nu jau visi apārstēti, piebaroti un palaisti atpakaļ brīvībā. Viens ilgdzīvotājs gan man ir – jūras ērglis, kurš savainojuma dēļ vairs nekad nelidos, tāpēc palicis pie manis mūža maizē,” atklāj Bergmanis.
Latvijā ligzdo tikai ap desmit pāru
Klinšu ērgļi ir lieli putni ar vidēji divu metru spārnu plētumu, zeltaini brūnā krāsā. Latvijā tā ir reta suga, pie mums ligzdo tikai vidēji desmit pāru. Latvijā šiem putniem trūkst ligzdošanas vietu, jo pārsvarā tie ligzdas veido uz klinšu terasēm. Latvija ir pēdējā valsts rietumu virzienā, kur klinšu ērgļi ligzdo kokos, jo visā Eiropā viņi to dara kalnos. Pēdējā laikā gan novērots, ka Skandināvijas valstīs populācija pieaug, tāpēc ir iespēja, ka tas pats varētu notikt arī Latvijā.
Inde dabai un cilvēkiem
Saindējoties ar svina skrotīm, ik gadu iet bojā liels skaits ūdensputnu. Svins ir toksisks arī cilvēkiem un ietekmē dažādus orgānus. Eiropas Parlaments pērn novembrī atbalstīja svina skrošu aizliegumu mitrājos, nepakļaujoties medību un munīcijas ražotāju lobijam. Latvijā aizsargājamās teritorijās ūdensputnu medībās jau agrāk aizliegts izmantot svina munīciju.
Tomēr cita veida medībās svina munīcija ir atļauta. Salīdzinājumam – Dānija ir aizliegusi svina skrošu izmantošanu medībās un tirdzniecību, Nīderlande un Beļģijas flāmu reģions – izmantošanu medībās un šaušanas sportā.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
