Kāpēc Lieldienas katru gadu svin citā dienā?
Lieldienas, kas tiek svinētas kā Kristus augšāmcelšanās svētki, ir cieši saistītas ar astronomiju, jo svinamā diena tiek izvēlēta, balstoties uz astronomiskām parādībām. Kristus dzimšanu Ziemassvētkos katru gadu ir vienā un tajā pašā datumā, bet Kristus nāves diena un augšāmcelšanās katru gadu ir citā laikā.
Kāpēc Lieldienas katru gadu tiek svinētas citā dienā? Kristietības pirmsākumos Lieldienas svinēja, pamatojoties uz ebreju kalendāru un Pasā svētkiem – Kristu krustā piesita nākamajā piektdienā pēc Pasā svētkiem. Aprēķins pēc ebreju kalendāra savukārt balstījās uz Mēness un Saules kalendāra datumiem. Katrs mēnesis sākas ar jauna mēness fāzi, bet gads ir cieši saistīts ar Saules atrašanos ekvinoksā. Tolaik precīzu Lieldienu datumu bija grūti izrēķināt, tāpēc katra draudze svētkus svinēja citā datumā.
Baznīca sāka risināt šo problēmu un izdeva likumus, kas noteica Lieldienu datumu. Tie ir visai sarežģīti, bet, vispārīgi ņemot, iznāk, ka Lieldienu svētdiena ir pirmā pēc 21. marta un pilnmēness. Parastam cilvēkam bija grūti noteikt, vai Mēness ir pilns vai ne, un tas nozīmēja, ka Lieldienu nobīde joprojām bija iespējama. Tad nu kristieši atkal ķērās pie rēķiniem un izstrādāja speciālas tabulas, kur zināšanas astronomijā vairs nebija aktuālas. Jāteic gan, ka pilnmēness datumi parasti sakrīt ar reliģiskajiem, nobīde ir neliela.
Ortodoksālie kristieši Lieldienas gan joprojām svin citos datumos, un vaina atkal kalendārā, ko izmanto Austrumu kristieši, kas nepakļāvās pāvestam un baznīcas svētku noteikšanai joprojām izmanto Juliāna kalendāru. Turpretī senie latvieši Lielo dienu – pavasara saulgriežus, kad diena un nakts ir vienādā garumā – svinēja vienā un tajā pašā laikā, ap 20. martu. Tas tāpēc, ka visās reliģijās, kas radušās dabīgi, svinamus laikus un dienas noteic gadskārtas mūžīgais ritums ap Sauli.
