Polārlāči spiesti mainīt ēdienkarti
Ledāju kušana piespiedusi baltos lāčus Krievijas Arktikā mainīt ēdienkarti – roņu medību vietā pāriet uz zivīm, zosīm un pat lemingiem.
Polārlāči mīt uz dreifējošiem ledājiem un medī nerpas, valzirgus un citus jūras zīdītājus. Krievijas A. N. Severcova Ekoloģijas un evolūcijas problēmu institūta vadošais pētnieks Iļja Mordvincevs norāda, ka pēdējos gados lāči pielāgojas dzīvei krastā: “Agrāk mēs manījām izkāmējušus īpatņus lielā skaitā, tagad daudz biežāk sastopami labi paēduši zvēri.”
Vrangeļa salā dzīvo ap 800 polārlāču, un rezervāta direktors Aleksandrs Gruzdevs stāsta, ka tie sākuši ķert zivis: “Pirms diviem gadiem upēs parādījās daudz kuprlašu, lāči sāka aktīvi medīt zivis, kaut arī ne tik sekmīgi kā brūnie lāči Kamčatkā. Agrāk mēs neko tādu nenovērojām.”
Turklāt polārlāči sākuši praktizēt sauszemes medības – mēģina uzbrukt muskusvēršiem, dzīties pakaļ zosīm. “Kad bija daudz lemingu, lāči pārraka visu tundru, tos tvarstot, un tādā veidā pārdzīvoja bezledus posmu,” saka Gruzdevs.
Arī Jakutijas nacionālā parka Ļenskas stabi direktors Arkādijs Semjonovs atzīst, ka lāči pielāgojas un vēl šogad divi “terorizējuši briežkopjus”, līdz izdevies zvērus padzīt. Klimata pārmaiņu iespaidā Arktikas ledāji kūst, un tas nozīmē, ka polārlāči aizvien biežāk sadursies ar cilvēkiem.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
