Šķiroto atkritumu konteineros samet neizmantojamas drazas

Biedrība Zero Waste Latvija, enerģētikas uzņēmums "AJ Power Recycling" un SIA ZAAO kampaņā analizēti 112,5 kilogrami atkritumu no šķirošanas konteineriem, kurus atkritumu apsaimniekošanas centra Daibe darbinieki atzina par nepiemērotiem nodošanai pārstrādei.

Samet vecās drēbes un palagus

Gandrīz 80% no šiem pārstrādei nederīgajiem atkritumiem rodas tāpēc, ka konteineros izmestas arī citas drazas, nevis tikai vieglais iepakojums. "Zero Waste Latvija" pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse informē, ka lielākā daļa – teju 30% – no šiem atkritumiem bija tekstilmateriāli. “Cilvēki savus kreklus, džemperus, palagus iemet vieglā iepakojuma konteinerā,” teic Lūse.

Pētījuma autoru ieskatā visi neizprot, kurai atkritumu kategorijai pieder tekstils, un tāpat nepieciešams pilnveidot tekstila šķirošanas sistēmu un veicināt apģērbu ziedošanu.
Šajos konteineros atrastas arī bērnu rotaļlietas (8,6%), automašīnu piederumi (8,9%), celtniecības un mājokļu iekārtošanas materiāli (19,9%) un citas lietas, kas nav iepakojums.

Atrasta arī zivs

“Vienas lietas ir tādas, ko cilvēki iemet konteinerā, gribēdami labu. Es bieži dzirdu, ka šos konteinerus sauc par plastmasas konteineriem, un cilvēks met iekšā to, kas viņam liekas, ka ir plastmasa, un izskatās labi pārstrādājams,” saka Lūse, norādot, ka tik vienkārši tomēr nav.

Vieglā iepakojuma konteineros var atrast arī lietas, kuras tur izmestas, iespējams, neuzmanības vai pat ļaunprātības dēļ. “Mēs tur atradām gan bērnu autiņbiksītes, gan arī, piemēram, zivi. Es neticu, ka tas, kurš tur iemeta zivi, domāja, ka tā tiks pārstrādāta,” saka Lūse. Vēl viena problēma – 20% no visiem tālākai izmantošanai nederīgajiem atkritumiem bija iepakojums, tomēr tie nebija nododami pārstrādei.

Varētu pārstrādāt, bet nav laika pētīt

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā viņu šķirošanas prasmju vidējais līmenis ir 6,7 balles no desmit, liecina sadarbībā ar mediju aģentūru "Mindshare" veiktā aptauja.

Tomēr pētījuma autori secinājuši, ka tikai daļa no veikalos atrodamā iepakojuma, kas vēlāk nonāk atkritumu poligonā, ir pārstrādājama, turklāt to ir grūti atšķirt no nepārstrādājama iepakojuma. Lūse kā piemēru min maizes iepakojuma maisiņus. Proti – kaut arī ir maisiņi, kurus būtu iespējams pāršķirot, un tas norādīts uz iepakojuma, to lielākoties nedara, jo darbiniekiem pie šķirošanas lentes nav tik daudz iespēju ne tehnoloģiski, ne laika ziņā, lai pētītu katru maizes iepakojumu.

Lūse aicina domāt par iepakojumu pārstrādājamību jau no dizaina izveides un ražošanas brīža: “Ar atkritumiem saistītās problēmas neatrisināsim, vienkārši saliekot pareizajos konteineros. Nepārstrādājamam iepakojumam veikalos nebūtu jābūt.”

Šobrīd, lai šķirošana vainagotos ar pārstrādi, piemēram, jāiegaumē, ka PET dzērienu pudeles ir pārstrādājamas, bet citi PET izstrādājumi nē, jāatšķir LDPE maizes maisiņi no PP maisiņiem. “Nav godīgi lūgt iedzīvotājiem kļūt par ķīmiķiem un iepakojuma speciālistiem,” atzīst Lūse.

Teju 20% iepakojuma nevar pārstrādāt

Gandrīz piektdaļu no pārstrādei nederīgajiem atkritumiem veido iepakojums, kas bieži tikai ārēji izskatās pārstrādājami. Tie pārsvarā ir krāsaini un caurspīdīgi cietās plastmasas iepakojumi no desām un citiem gaļas produktiem, sadzīves priekšmetiem, gatavo salātu, jogurta, krējuma, citu piena produktu trauciņi. Nākamā lielākā kategorija ir polimēru plēves, necaurspīdīgi uzkodu (čipsi, šokolāde utt.) multislāņu iepakojumi, kafijas, tējas maisiņu, sadzīves ķīmijas un dzīvnieku barības iepakojumi.

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.