Ērgli no Latvijas sagūsta Āfrikā
Nigērijas preses slejās iekļuvis Latvijā apgredzenots zivju ērglis, kuru notvēruši vietējie mednieki.
Putns noķerts Okpomā Krosriveras štatā, kad pie Itegas upes dzēris ūdeni. “Tas izskatījās ļoti novārdzis, varbūt tāpēc, ka nolidojis garu gabalu,” izdevumā Vanguard citēts vietējais iedzīvotājs Ogars Rafaels Oko.
No katla izglāba gredzens
Ērglis noķerts ārpus Krosriveras meža rezervāta teritorijas un visticamāk būtu nogalināts un izlietots pārtikā, atzīst štata lauksaimniecības komisārs Okons Avuna. Tomēr, pateicoties tieši gredzenam, mednieki putnu nogādājuši vietējā dabas aizsardzības iestādē.
Šis apgabals neesot tipiska zivju ērgļu uzturēšanās vieta, tāpēc tas jāvērtē kā ļoti rets gadījums, un attālums, kādu putns nolidojis, ir ievērības cienīgs – aptuveni 6000 kilometru.
No ligzdas Cēsu apkaimē
Latvijas vadošais zivju ērgļu pētnieks, ornitologs Aigars Kalvāns par šo gadījumu ir informēts un atšifrējis putna izcelsmi. Spriežot pēc gredzena numura 718, tas apgredzenots pērn vēl kā mazulis ligzdā Cēsu apkārtnē. Tādējādi šis bijis viņa pirmais lidojums uz siltajām zemēm.
Kalvāns arī cer, ka sagūstītais ērglis atkopies, tiks atlaists brīvībā un varēs atgriezties Latvijā – šovasar viņam būtu jāmeklē draudzene un jāvij ligzda.
“Latvijā ir aptuveni 220 līdz 240 zivju ērgļu ligzdu, viņi ir izteikti migrētāji un pārsvarā visi dodas ziemot uz Āfriku, lidojot pāri Sahāras tuksnesim,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Kalvāns.
“Sapīšanās zvejnieku tīklos ir biežākais šo putnu bojāejas cēlonis, nošaušanas gadījumi ir ļoti reti. Āfrikas vidienē ērgļus speciāli nemedī, izņēmums esot tikai Lībija, kur šobrīd nav nekādas kārtības un šauj nost visu, kas kustas.”
Pēdējo gadu laikā, kopš zivju ērgļus mērķtiecīgi apgredzeno, no dažādām Āfrikas valstīm saņemtas ziņas par aptuveni divdesmit putniem, kuri noķerti vai atrasti miruši.
Ar gredzenu tirgoņiem sarunās neielaižas
Vēl pirms apmēram desmit gadiem, kad dažādu sugu migrējošos putnus sāka apgādāt ar raidītājiem, bijuši gadījumi, kad viņi nošauti, lai iegūtu šīs ierīces un pēc tam pieprasītu izpirkuma maksu.
“Kādreiz šie raidītāji bija diezgan liels retums un arī maksāja visai dārgi, dārga bija arī datu pārraidīšana, mums tas pasākums izmaksāja gandrīz 800 eiro mēnesī. Tagad raidītāju ražotāju ir daudz un cenas kļuvušas demokrātiskākas,” teic Kalvāns.
Bijis arī gadījums, kad kāds gribējis notirgot veselu virteni ar putnu gredzeniem, tomēr ornitologu vidū ir nerakstīta vienošanās. “Līdzīgi kā ar teroristiem ar šādām personām tomēr nekādas sarunas nevest un neko nemaksāt, citādi tas var kļūt par peļņas avotu un apgredzenotos putnus sāks apšaut masveidā,” skaidro Kalvāns.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
