Peperomijas pileja - puķe kā no skandināvu telpu interjera
Peperomijas pileja (Pilea peperomioides) ar neparastajām apaļajām, piesātināti zaļajām, spīdīgajām lapām nereti ir redzama skandināvu tipa telpu interjeros. Un ne velti, jo gan Norvēģijā, gan pēc tam Skandināvijā tās izplatību veicināja norvēģu misionārs Agnars Espegrēns.
1946. gadā viņš augu no Ķīnas atveda uz dzimteni un deva tā zariņus draugiem, kuri tos ielika ūdenī. Zariņi apsakņojās, un tos varēja iestādīt augsnē. Puķei paaugoties, viņi tās zariņus deva tālāk citiem. Šo augu ir viegli ieaudzēt.
Peperomijas pilejas firmas zīme ir neparastās apaļās lapas līdz pat 10 cm diametrā. Tās graciozi turas uz smalkiem, stīgām līdzīgiem, aptuveni 30 cm gariem kātiem. Turklāt, jo vecāka tā kļūst, jo izskatās graciozāka, skaistāka un… neparastāka. Reti kura puķe mēdz šaudīties ar ziedputekšņiem, bet peperomijas pileja tā dara. Lai arī sārtie ziedi tai ir pavisam necili un smalki, tie, kuriem paveicas, ka puķe uzzied, var izbaudīt ziedputekšņu salūtu – augs gaisā izšauj bagātīgas ziedputekšņu zalves.
Kopšanas knifi, par kuriem jāzina
■ Vieta. Peperomijas pilejai nodrošini gaišu vietu, tikai raugies, lai zaļās lapas neapspīd tieši saules stari, citādi tās apdegs un pārklāsies ar brūniem pleķiem. Tumšā vietā puķes lapas zaudēs savu košumu un spīdumu. Augam patīk svaigs gaiss, bet sargi to no caurvēja. Vasarā puķe labi jutīsies ārā, tikai atrodi noēnotu vietu aizvējā.
■ Laistīšana. Tā kā savvaļā peperomijas pileja aug kalnu nogāzēs, tā neiebilst pret sausumu, tāpēc laisti tikai tad, kad augsnes virskārta ir izžuvusi vismaz 3 cm dziļumā. Ja mitruma būs par daudz, lapas izžūs, sačervelēsies, sabrūnēs vai nodzeltēs. Laistīšanai izmanto lietus ūdeni vai labi nostādinātu ūdeni istabas temperatūrā. Pēc laistīšanas izlej lieko ūdeni no trauciņa zem poda.
Ikreiz, laistot puķi, apskati, vai zem lapām nav paslēpušies kaitēkļi; īpaši šo puķi iecienījusi zirnekļu ērcīte. Ja pamani ko nelāgu, liec augu zem dušas un rūpīgi noskalo visas lapas. Pēc dušas ļauj notecēt liekajam ūdenim, jo lielais mitrums var veicināt sakņu pūšanu.
■ Apstākļi. Lai puķe augtu kupla un simetriska, ik pa laikam to pagrozi, jo tai ir vēlme augt tikai uz to pusi, kas vērsta pret gaismu.
Skaisto lapu īpašniece labi jutīsies aptuveni +20 grādu temperatūrā, bet apsalt var, ja temperatūra pazeminās līdz +13 grādiem. Ja vasarā to nesīsi ārā, pieskati, lai kādā aukstā vasaras naktī nenosalst.
Šim augam nepatīk nedz auksts vējš, nedz lapu skaršanās pie auksta stikla, nedz karstums no sildierīcēm, tāpēc ziemā to labāk neturēt uz palodzes.
■ Mēslošana. Reizi mēnesī dod istabas augiem paredzēto komplekso mēslojumu. Augs ātri aug, un tam ir nepieciešams spēks, lai skaisti zaļotu.
■ Pārstādīšana un apgriešana. Reizi gadā apaļo lapu īpašnieci pārstādi – ņem zemu un platu podu un vieglu, ūdens caurlaidīgu augsni. Poda apakšā ieliec nedaudz māla bumbiņu vai oļu.
Nebaidies apgriezt zarus, lai izveidotu skaistāku formu, un regulāri izgriez arī kātus ar neglītām lapām. Griezuma vietas apstrādā ar sēra pulveri vai sasmalcinātu kokogli.
