Kas ir noslēpumainais latviešu ēdiens teļadancis vai tatarvāns

Spriežot pēc pētnieku pierakstītajiem tautas ticējumiem dažādos Latvijas novados, jaunpiens it visur ir gaidīts; pareizāk – teliņa atskriešana zemniekam ir liels un gana ilgi gaidīts notikums, bet tā blakusprodukts pirmpiens teju rituāls ēdiens, kurā godīgi jādalās ar mazo bullīti vai gotiņu. Ne velti pirmo slaukumu, nepārsegtu ar kādu drāniņu, no kūts vējā nedrīkstēja iznest – lai govij kāda kaite nepiemestos, cepto jaunpienu nedrīkstēja griezt ar nazi, lai govij pienu nenogrieztu, jaunpienu ēdot nedrīkstēja padzerties – lai slaucot govis neceltu asti. Jaunpienu ēdot, vīriem bija jāliek galvā cepure vai pat vairākas, bet sievām jāsien lakats uz lakata – lai tai govij, kuras pirmpienu ēd, piens visu gadu būtu ar biezu krējuma kārtu. Un vēl – kad ēd tatarvānu, ar savu karoti jāiesit pretī sēdošajam puisim pa pieri un jāsaka: šogad zīmains bullītis, citugad zīmaina gosniņa (vai otrādi, ja šaigadā atskrējusi gotiņa. Svarīgi – meita sit ar karoti pa pieri puisim, puisis – meitai).

Pirmpienā jeb jaunpienā, sekrētā, ko pirmās piecas, astoņas dienas pēc atnešanās var slaukt no govs, ir līdz astoņām reizēm vairāk olbaltumvielu, aptuveni 10 reižu vairāk A vitamīna un karotīna, stipri daudz B,C, D vitamīnu, kalcija un citu minerālvielu. Ne velti jaunpiens ir iecienīts pārtikas piedevu pamatprodukts, kas tiek ieteikts imunitātes stiprināšanai. Arī ājurvēdā jaunpiens līdz ar medu un gī (dzidrināto) sviestu tiek uzlūkots par vispilnvērtīgāko un prānas spēka piesātinātāko pārtiku, otrajā vietā atstājot pilngraudu putraimus, sēklas, augļus, ogas un svaigus zaļumus. 

Visizplatītākais jaunpiena gatavošanas veids ir arī visvienkāršākais – jaunpienu, atjauktu ar pienu vai ūdeni, lej karstumizturīgā traukā, liek cepeškrāsnī un cep, līdz tas ir sarecējis un ar zeltainu virskārtiņu. Jaunākajos laikos jaunpienā iemaisa nedaudz cukura un pārkaisa ar kanēli, bet pasniedz ar ogu mērci vai saldētām un atlaidinātām ogām. Šajā šķietami vienkāršajā pagatavošanas metodē ir savi meistarstiķi. Piemēram, jāzina, kuras dienas jaunpiens tas ir, – pirmajā dienā slauktais ir tik trekns un biezs, ka tam noteikti ir nepieciešama kristīšana ar pienu proporcijā 1:3. Arī pāris turpmāko dienu jaunpiens ir jāatjauc, citādi ēdiens sanāks pārmēru blīvs un sauss. 

Taču jaunpienu var izmantot arī citu ēdienu gatavošanā. Tas var aizstāt olu un saldā krējuma masu (rēķina, ka 2 ēdamkarotes jaunpiena ir līdzvērtīgas vienai olai!) groziņa, vienalga – salda vai sāļa – pildījumam, padarīt bagātāku sacepumu, to var izmantot maizes un dažādu maizīšu mīklā. No jaunpiena vari gatavot ko līdzīgu iecienītajam franču brilē vai katalāņu krēmam, masā iemaisot ne tikai cukuru, bet arī vienas vaniļas pāksts mīksto saturu, pildot nelielos trauciņos un cepot ūdens peldē ne pārāk augstos grādos – tad deserts būs struktūrā maigāks. Pasniedz ar mājas ievārījumu, kura vidū izcilu garšu saderību demonstrēs lācenes.

Ņem vērā! Ja jaunpienu iegādājies tirgū, jautā, kuras dienas slaukums tas ir. Ja pērc jau ceptu jaunpienu, vislabāk nogaršo – reizēm gadās to pārmēru sacept vai pagatavot no pastāvējuša pirmpiena, kas karstumā kļūst ciets un rūgtens.

Jaunpiena lielās klimpas suitu gaumē

4 porcijas

20 minūtes pagatavošanai

1 l liesa piena

300 ml jaunpiena

1 ēdk. ar kaudzi sviesta

1–2 ēdk. miltu – ja jaunpiens nav pirmās dienas

sāls, cukurs pēc garšas

1. Pienu uzvāri, pievieno nedaudz sāli. Ja jaunpiens nav pirmās dienas, tajā iemaisi miltus. Tievā strūkliņā verdošajā pienā lej jaunpienu – tas sarausies garenās strēmelēs.

2. Vāri, līdz klimpas pacēlušās piena virspusē, noņem no uguns un ļauj, lai padziest un nogatavinās. Pēc garšas pievieno vēl sāli, cukuru, sviestu un pasniedz galdā.

Ja vēlies uzzināt par rasola izcelšanos, alkometriem padomju laikos, filmas "Teātris" aizkulisēm, bēdīgi slaveno RAF un daudz ko citu, lasi izdevuma "100 Latvijas Noslēpumi" 3. sērijā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.