Pasapņo par pavasari - karaliskā fritilārija. Šķirnes un audzēšanas īpatnības
Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 150 fritilāriju sugas, un šo sīpolpuķu dažādība ir brīnumaina – no pavisam smalkām un augumā nelielām līdz pat pusotru metru garām un ar ziediem visās varavīksnes krāsās. Tās visas apvieno elegantā zvanveida ziedu forma.
Viena no skaistākajām, garākajām un populārākajām sugām ir karaliskā fritilārija (Fritillaria imperialis). Ir šķirnes, kas izaug pat pusotru metru garas un krāšņi izceļas citu pavasarī ziedošo puķu vidū. Tai ir rozetē izkārtotas lapas uz gariem stublājiem un pašā kāta galotnē kroņa formā izvietojušies zvanveida ziedi. Ja ir silts pavasaris, jau aprīļa beigās, maija sākumā tās priecē ar savu vareno augumu un krāšņajiem ziediem.
No sīpola līdz ziedam
Karaliskās fritilārijas stādi saulainā vietā, barības vielām bagātīgā augsnē ar labu ūdens caurlaidību. Sīpolus stādi vai pārstādi augustā 30 cm dziļi (iestādot seklāk, ziedu nebūs!). Izroc 50 cm dziļu šauru stādāmbedri, tās apakšā liec mēslojumu – satrūdējušu kompostu, kūtsmēslus vai veikalā nopērkamās granulas, ko atjauc ar augsni. Virs tā liec bagātīgas augsnes slāni un uz tās – sīpolu, ko apber ar smalku granti vai rupjām smiltīm. Tikai pēc tam bedri piepildi ar augsni. Sīpolus citu no cita liec 35–40 cm attālumā, lai ap garajiem ziedkātiem brīvi varētu cirkulēt vējš. Pārstādīt vajadzēs tikai pēc pāris gadiem.
Tuvojoties ziemai, augu mulčē ar skaidām, kūdru vai sausām koku lapām. Pavasarī, ja ir gaidāmas salnas, fritilārijas zaļojošos asnus piesedz, lai nenosalst. Ja pavasaris ir sauss, pumpuru briešanas un ziedēšanas laikā aplaisti; laisti reti, bet pamatīgi.
Pavasarī mēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu, bet jūnijā, kad ziedkāti nokalst, – ar komplekso mēslojumu. Tikai raugies, lai slāpekļa nav par daudz, tas var izraisīt sīpolu pūšanu. Ziedkātus nogriez tikai pēc tam, kad tie ir nokaltuši.
Dažkārt uzmetas laputis un lapas apgrauž ēdelīgie gliemeži, tomēr visbīstamākais ir melnkāju lilijgrauzis – tā pati sarkanā vabole, kas posta arī lilijas. Ja pamani kādu no tām, nekavējoties iznīcini.
Karalisko fritilāriju šķirnes
● ‘Aurora’ – izaug 75–90 cm gara, tāpēc izcelsies pat tad, ja to iestādīs kā fonu citiem pavasara ziediem. Bagātīgi zied koši oranžiem ziediem.
● ‘Premier’ – izaug 90 cm gara, lapas – koši zaļas. Zied 3 nedēļas ar lieliem, maigi oranžiem ziediem, kam violets dzīslojums. Necieš mitrumu, tāpēc nevar pieļaut, ka augsne ilgstoši ir pārāk slapja.
● ‘Rubra Maxima’ – pirmo reizi pieminēta jau 1590. gadā un kopš tā laika ir ļoti iecienīta. Tās zaļās lapas ir izkārtojušās vainaga formā, bet ziedi skaisti, maigi oranžsarkanā krāsā eleganti izkārtojušies kroņa formā pašā ziedkāta galā.
● ‘Bach’ – izaug tikai ap 60 cm gara, toties izceļas ar spilgti oranžsarkanu ziedu krāsu. Ļoti jutīga pret mitrumu – tā nekad nedrīkst būt par daudz.
● ‘Maxima Lutea’ – viena no populārākajām karalisko fritilāriju šķirnēm ne tikai sava iespaidīgā auguma (līdz 1,5 m), bet arī krāšņo spilgti dzelteno ziedu dēļ. Viskrāšņāk ziedēs sausā augsnē pilnīgā saulē.
● ‘Brahms’ – ar košiem laškrāsas ziediem un spilgti zaļām lapām, kas pašā ziedkāta galā aug vertikāli, izspraucoties starp zvanveida ziediem, radot mazliet nerātnu izskatu. Nepiemīt karaliskajām fritilārijām raksturīgais aromāts.
Zināšanai
● Gandrīz visām karalisko fritilāriju šķirnēm ir nepatīkams muskata aromāts, kas atgādina kaķu čuras. Īpaši jūtams karstā laikā un pārstādot sīpolus.
