Kad runci Leo atrada uz Jelgavas šosejas, šķita, ka izredžu nav. Ar nobrauktām pakaļkājām, ļoti sliktā stāvoklī…

Leo, braucot garām ar auto, pamanīja Sigita Piksena, kura nogādāja kaķi veterinārajā klīnikā, tālākās rūpes uzņēmās Ingvilda Aumeistere, biedrības "Tutti. Palīdzība dzīvniekiem" vadītāja. Viņa praktizē un mācās par veterinārārsti, pašai ir mini dzīvnieku patversme. Tā kā Leo bija nepieciešama īpaša aprūpe, jo kaķis kāju trūkuma dēļ nevarēja pat pieklājīgi nokārtoties, viņam meklēja pagaidu mājas, kur kaķim varētu veltīt daudz laika, uzmanības un pienācīgu apkopi.

Atrada jaunas mājas

Kaķu mīļotāji kopīgi uztur rūpi par bezsaimnieku dzīvniekiem sociālajos tīklos. Tā kādā dienā Purvciema ziedu veikala saimniece Inese Meijere iepazinās ar Zandu Briķi – viņas kaķenītei Rejai pēc malumednieku lamatās nošķeltajām pakaļkājām Latvijā protezēšana veikta pirmoreiz.

Zanda bija devusi pagaidu mītni diviem akliem kaķēniem – māsiņai Norai un brālītim Merlinam, kuriem Inese nolēma dāvāt  īstās mājas. Pēc acu operācijas abi kaķi tagad ir redzīgi un draiskuļojas pagalmā –  dārzā, kur viņiem izveidots voljērs.

"Pārliecinājusies, ka šeit kaķiem laba dzīve, Zanda pierunāja mani dot pagaidu mājas Leo. Runci atveda kopā ar milzu būri, kurā bija paredzēts uzturēties un atkopties, lai sagatavotos operācijai. Nespēju noskatīties uz to nelaimes čupiņu būrī, durvis atstāju vaļā, lai pēc vēlēšanās dzīvnieks varētu iepazīt māju un sadraudzēties ar pārējiem četrkājaiņiem – Noru, Merlinu un suņuku Puiku, kurš pie manis nokļuvis no patversmes "Ulubele",” stāsta Inese.

Viegli nebija

Pāris nedēļu laikā Leo jau bija atkopies, pat uztrenējis priekškājas, ar kuru palīdzību tīri labi pārvietojās un  spēlējās ar rotaļlietām. "Kaķis bija atguvis dzīvesprieku, un par operāciju tāpēc pat vairs nedomājām," teic saimniece.

Augustā, kad paziņots, ka protēzes saņemtas, Inesei pat radies protests – viņa vēlējās visus pārliecināt, ka operācija nav vajadzīga. "Un tomēr ārsta skaidrojums, Zandas neatlaidīgās runas un Ingvildas atbalsts ņēma virsroku, paļāvos un piekritu," teic Inese.

Operācija noritēja veiksmīgi, kaķis pamazām sāka atkopties, tomēr astotajā dienā atklājās, ka pārsējs noberzis ādu ap implantu un radušās komplikācijas. Cilvēkiem sākās rūpju un kaķim pārdzīvojumu un sāpju dienas – veselu mēnesi ik dienu no rīta un vakarā vajadzēja doties uz klīniku, lai aprūpētu brūces, piesaistīti arī klīnikas darbinieki aprūpei mājās.

"Tomēr mūsu pūles bija veltīgas, un septembra vidū mediķi nozīmēja atkārtotu operāciju. Dzīšanas process bija ļoti ilgs un apgrūtinošs – kaķis bija nemitīgā satraukumā, četrus mēnešus bija jāsamierinās ar apkakli, kura, šķiet, radīja vislielāko stresu," atceras Leo saimniece.

"Pirmais pusgads ar Leo bija traks, jo katru otro dienu dabūju mājās mazgāt paklājus – kad viņš pačurāja, viss palika astē, un to puisis, protams, kaut kur noslaucīja, piemēram, paklājā. Jaunās kājiņas ir milzīgs pluss, runcītis nu var nokārtoties un stabili staigāt. Taču kaķis ir aizvien rūpju bērns un visu laiku jāuzrauga. Viegli nav, bet Leo pamazām adaptējas. Operāciju sekas gan ir – tikko viņš sadzird troksni, bēg, slēpjas. Gadās, ka kaķis ēd, bet es paeju garām un puisis jau saraujas," novērojusi saimniece.

Ar protēzēm uzskrien kokā

Pēcoperācijas laikā Leo nodrošināta gandrīz nepārtraukta uzraudzība, bet novembra vidū atgadījās vēl viens milzu pārdzīvojums. Kaķis pamanījās izbēgt un stresa stāvoklī uzskrēja kokā apmēram desmit metru augstumā. Slimo dzīvnieku palīdzēja nocelt glābēji. Tūdaļ devušies uz klīniku veikt pārbaudi, un rentgens parādījis, ka viss ir perfekti, arī brūces jau apdzijušas.

"Visi esam laimīgi. Lai arī neparedzēti un ar ekstrēmiem starpgadījumiem, tomēr tagad esam droši, ka  protēzītes ir stipras, labi ievietotas un kalpos droši. Jauno gadu Leo sagaidīja veselīgs, laimīgs un draiskulīgs draudzīgi kopā ar visiem manas mājas iemītniekiem uz četrām kājām," priecājas Inese.

"Paldies visiem, visiem kas mūs atbalstīja, ārstēja un ziedoja līdzekļus. Iespējams, šo rakstu izlasīs Leo bijušie saimnieki, kuriem nav pat nojausmas, kas ar kaķi noticis, kur pazudis. Tad ziniet – viņam ir ļoti labas mājas, un viņš ir mīlēts kaķis."

Vēl viena rūpe gan palikusi – protēžu zābaciņi. Tie ir no diezgan stingras plastmasas, ar skrūvēm piestiprināti uz implanta, ļoti skaļi bez amortizācijas un  slīd.

"Uzlīmējām apakšā gumijiņas, bet kaķis tās atkārtoti nograuž. Iespējams, ka zābaks kļūst par augstu un tas dzīvniekam traucē. Būtu ļoti priecīga, ja kāds, kam ir zināšanas, prasme vai izdoma un idejas, palīdzētu atrast labāko un piemērotāko variantu vēl pilnvērtīgākai kaķa staigāšanai. Ja ir idejas, lūdzu, zvaniet man pa tālruni 26475980," aicina Inese.

Skaidro veterinārārsts

Leo pie jaunām kājām tika klīnikā "PetCity" veterinārārsta Gusta Indāna vadībā. Viņš teic, ka, par laimi, bieži tik smagas traumas redzēt nenākas.

"Kaķis bija ļoti sliktā stāvoklī, jau tika novērota mīksto audu nekroze. Sākotnēji viņš nonāca Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikā, kur kolēģi runčukam sniedza pirmo palīdzību, stabilizēja un darīja visu, kas nepieciešams, lai glābtu kaķa dzīvību. Bez viņu operatīvās darbības dzīvnieks būtu gājis bojā. Sākotnējais kaķa veselības stāvoklis bija tik kritisks, ka nebija iespējams atdalīt nekrotiskos audus no kājām, kas varēja radīt vēl papildu komplikācijas, taču, tiklīdz tas bija iespējams, speciālisti no universitātes klīnikas veica kāju apkopi. Tālāk sazinājās ar mani par iespēju veikt pakaļkāju protezēšanu," stāsta Indāns. 

Leo bija nepieciešamas vairākas nedēļas, lai atgūtos no sākotnējās traumas, pēc tam uzsākta implantu modelēšana. Kopumā viss aizņēma gandrīz gadu, jo bija nepieciešams savākt arī vajadzīgo naudas summu, kas segtu ārstēšanas izmaksas.

Mūsdienu tehnoloģijas

Pirms stāties pie operācijas galda, Indāns devās mācīties pie ārzemju kolēģiem. "Operācija, kas aizņēma apmēram četras stundas, noritēja veiksmīgi, taču pēc tās sākās komplikācija, kas saistīta ar pārsēju noslīdēšanu, kad Leo jau kļuva aktīvs un sāka pārvietoties. Pārsējs noberza maigo ādu ap implantu, atvēra šuves. Līdz ar to nācās veltīt vairākas nedēļas, lai dziedētu brūces vaļēji, bet tas ir veiksmīgi izdevies," priecājas dakteris.

Tas viss bijis iespējams, pateicoties mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Indāns sadarbojies ar biomedicīnas inženierijas kompāniju Krievijā, kas 3D tehnikā printē titānu un var izveidot implantu pēc datortomogrāfijas attēla. Savu viedokli par procesu un dizainu izteica ievērojami ortopēdijas speciālisti no Maskavas klīnikām. Ārējās protēzes jeb zābaciņi veidoti Latvijā, atkārtoti sadarbojies ar "Cast Print" speciālistiem, gluži tāpat, kā to dara ar cilvēkiem paredzētajām.

"Man bija iespēja pirms gada mēnesi pastrādāt Bulgārijā kopā ar dakteri Zlatinovu – vienu no ekstremitāšu endoprotezēšanas pamatlicējiem Eiropā. Viņa pieredzē jau ir vairāku desmitu dzīvnieku ārstēšana. Esam kļuvuši par labiem draugiem un par klīniskajiem gadījumiem sazināmies regulāri. Noteikti tur atgriezīšos papildināt zināšanas, tiklīdz situācija pasaulē to ļaus,"  cer Indāns.

Komandas darbs

"Īpašu paldies vēlos pateikt arī humānās medicīnas pārstāvjiem – ķirurgam, traumatologam ortopēdam Uldim Bergmanim un viņa sievai Vairai. Viņi man sniedza padomus, palīdzēja ar materiālu izvēli un sagādāšanu, brūču kopšanu un atbalstīja gan šajā, gan iepriekšējā, kaķenītes Rejas, protezēšanas projektā. Viņi bija vieni no tiem, kas vispār iedrošināja mani ar ko tādu nodarboties, noticēja, ka tas ir iespējams," pateicīgs ir Indāns, kurš nākotnē plāno šo jomu attīstīt vēl vairāk.

"Gribu uzsvērt, ka visi šie sarežģītie gadījumi ir veiksmīgi tikai tāpēc, ka pamatā ir liels un organizēts komandas darbs. Jāmin gan Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas komanda, gan "PetCity" kolēģi. Visvairāk iesaistījās tieši ķirurgi – Kļaviņš, Briņķis, Dambrova, Erdmanis-Hermanis, neatsveramu darbu ieguldīja arī terapeitu un asistentu komanda gan operācijas, gan atkopšanās laikā,” pateicīgs ir Indāns.

Rūpju bērns visu laiku jāuzrauga

"Jo sarežģītāka operācija, jo lielāks ir iespējamo komplikāciju risks – dzīvnieka organisms var implantu nepieņemt, var tikt traucēta dzīšana ap implantu, tas var izlūzt, kauls var saplaisāt operācijas laikā, ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai operācija novestu pie veiksmīga iznākuma. Darbs ar Leo bija ļoti ilgs, taču saimniece Inese ir ļoti neatlaidīga, pildīja norādījumus, veda Leo uz pārsiešanām, darīja visu, kas nepieciešams. Pirms Jaungada svētkiem saņēmu no viņas video, kā Leo jau skrien pa māju, un tad sapratu, ka paveiktais ir bijis tā vērts," gandarīts ir ārsts. 

"Ja salīdzina Rejas un Leo protēzes, Leo gadījumā tās ir daudz modernākas, izmantoti jauni materiāli, modeļi, fiksācijas mehānismi. Ticu, ka ar katru nākamo gadījumu arī ārstēšanas iznākums būtu arvien ātrāks, veiksmīgāks un paredzamāks. To, kas kādreiz aizņēma gadu, šobrīd varētu paveikt mēnesī vai divos. Protams, šis process nav lēts. Izmeklējumi, implantu modelēšana, izstrāde, operācijas un pēcoperācijas process kopā abām kājām izmaksā ap 1500 līdz 2000 eiro, taču veiksmīgas operācijas iznākumā tā ir dzīvības uzvara, turklāt nodrošina dzīvniekam labu dzīves kvalitāti," pārdomās dalās pieredzējušais veterinārārsts.

Izveseļošanās atsver negulētās naktis

"Ārsti, gan humānie, gan veterinārie, upurē ļoti daudz laika, privātās dzīves un izklaižu ne tikai studiju laikā, bet arī strādājot praksē," saka Indāns, kurš strādā gan dienas maiņās, gan naktīs un neatliekamajā palīdzībā, turklāt darbs nebeidzas, izejot pa klīnikas durvīm.

Arī mājās jāmeklē jauna informācija, jālasa, jāmācās, jādomā par pacientiem – tā ir mediķa ikdienas neredzamā daļa. "Kopš pērnā gada septembra esmu uzsācis darbu arī Veterinārmedicīnas fakultātes klīniskajā institūtā, pasniedzu operatīvo ķirurģiju un topogrāfisko anatomiju latviešu un ārzemju studentiem – tas ir jauns papildu izaicinājums, kas motivē mācīties un krāt pieredzi, lai varētu nodot tālāk nākamajiem speciālistiem,"  saka Indāns.

Strādājot šajā profesijā, dzīvnieki ir jāmīl, taču ar aklu mīlestību nepietiek, viņi arī ļoti jāciena, jābūt godīgam pret sevi, klientu un pacientu. "Ja uzskatu, ka endoprotēze nav īstais risinājums, tā arī klientam saku." Kad viss beidzas ar veiksmīgu izveseļošanos, ir vienreizīga sajūta, kas atsver ieguldīto darbu un negulētās naktis.

Indānam pašam ir 11 gadus vecs suns Leo, un pirms gada pievienojās kaķis Munks: "Abi atrada mani, nevis otrādi, paņemti no ielas vai nelabvēlīgiem apstākļiem, un mīlestība, ko tie sniedz pretī, ir neizmērojama."

Reja lec uz trim kājām

Indāna praksē šī ir otrā tāda operācija Latvijā. Vaicāts, kā pašlaik jūtas Reja, Zandas Briķes kaķene, par kuru "Kas Jauns Avīze" rakstīja 2019. gada vasarā, ārsts atbild: "Pēc aptuveni gada Rejai sākās komplikācijas ar vienu no implantiem – tas sāka rotēt. Diemžēl tika novērota kaula deģenerācija un sairšana. Pastāv iespēja, ka tā bija reakcija uz cementu, kas izmantots implanta fiksācijai. Implants no skartā kaula izņemts, šobrīd Reja pārvietojas uz trim kājām. Pirms mēneša atkārtots datortomogrāfijas izmeklējums otrai kājai, lai pārliecinātos, ka tur šādas problēmas nav, un slēdziens ir pozitīvs – ar otru kāju viss kārtībā."

Reja ar implantiem dzīvo jau otro gadu. Protams, ideālais variants būtu uz visām četrām ķepām, bet arī ar trim kaķis pārvietojas pietiekami labi. "Ņemot vērā, ka Rejas gadījums bija pirmais Latvijas vēsturē, pieskaitu šo projektu pie uzvarām. No tā esam daudz mācījušies, lai katrs nākamais gadījums būtu arvien veiksmīgāks," pārliecināts ir Indāns.