Bargs sals vai slapjdraņķis? Lietuvas klimatologs prognozē, kāda būs ziema
Gaidāmās ziemas laika apstākļi ir daudzu interesējoša, tomēr ļoti grūti paredzama tēma. Lietuvas klimatologi prognozē, ka novembrī vēl varēs baudīt siltākus, bet mitrākus laikapstākļus nekā parasti. Savukārt ziema varētu būt viena no siltākajām.
Globālā sasilšana ir viena no biežāk dzirdētajām vides tēmām. Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta klimatologs Donāts Valiukas norāda, ka šī ziema visai pasaulei būs viena no siltākajām. "Tendence ir skaidra - ziemas kļūst siltākas. Lietuvā ir skaidri redzams ikgadējs temperatūras pieaugums, un ziema ir tas periods, kad temperatūra mainās visvairāk un to var vislabāk novērot. Tieši ziemas periodā temperatūra pieaug visvairāk," saka Valiukas.
Pēc klimatologa teiktā, temperatūras izmaiņas ziemas laikā var novērot pēc šādām pazīmēm: valda augstāka temperatūra, ir mazāk sniega, nokrišņi biežāk ir lietus, nevis sniegs, vēsta lietuviešu portāls "tv3.lt".
Tomēr precīzi prognozēt, kāda būs ziema, ir diezgan grūti. "Prognozes tādam nelielam reģionam kā Lietuva ir atkarīgas no atmosfēras cirkulācijas kustības. To ietekmē dažādi faktori, un to novērtēšana tik tālā nākotnē, visticamāk, nav iespējama, jo katra faktora izmaiņas izraisa visas sistēmas pārmaiņas," stāsta klimatologs. Kādu ziemu sola dabas zīmes? Etnologs profesors Liberts Klimka norāda, ka jāievēro, kā peles vai skudras gatavo savas ligzdas ziemai, kā kurmji rok zemi, un vai dzīvnieki uzkrāj lielas pārtikas rezerves. "Prognozēšana ir rūpīga dabas parādību un dzīvnieku uzvedības vērošana, jo dzīvnieki visu jūt," saka Klimka.
Paredzēt ziemu var arī, balstoties uz īpašām dienām, norāda profesors, un tuvākā no tām ir Mārtiņa diena, kas būs 11. novembrī. Tās laika apstākļi pēc tautas ticējumiem parāda ziemas sākuma laiku un laikapstākļus. "Ir teiciens - ja pīle vai zoss atrodas uz ūdens, tad Ziemassvētkos būs uz ledus, un otrādi. Šī zīme tiešām piepildās; daudzus gadus es to vēroju, pierakstu un pārbaudu, un tā tiešām notiek. Ja Mārtiņdienā ir sals, tad Ziemassvētkos un Ziemassvētku vakarā parasti ir atkusnis," stāsta etnologs.
"Būs ļoti mainīga ziema," pēc Klimkas domām, daudzi dabas parādības un citi signāli liecina, ka gaidāma ļoti mainīga un kontrastiem bagāta ziema, kas atšķirsies no citām. Profesors uzsver, ka pie šādām izmaiņām lielā mērā vainojama cilvēka kaitīgā darbība. "Cilvēki pārāk plēsonīgi izmanto zemes resursus un piesārņo vidi, nedomājot par sekām. Cilvēkiem ir īstermiņa skatījums; neviens neaizdomājas, kādā pasaulē būs jādzīvo bērniem un mazbērniem," viņš saka. Klimka izsaka arī sašutumu par bezatbildīgu rīcību pirms Veļu vakara, norādot uz iznīcinātu tradicionālo ainavu un kapos izcirstiem kokiem. "Kapos koki tiek cirsti, jo lapas krīt uz pieminekļiem. Drīz mēs nonāksim līdz tam, ka arī parkus izasfaltēsim," sašutis saka profesors.
Zīmes, kas atklāj, kāda būs ziema
Lai precīzi noteiktu, kadā laikā var gaidīt ziemu un salu, var vērot putnus. Pēc etnologa domām, putni jūtīgi reaģē uz dabas un temperatūras izmaiņām, un laiks, kad tie migrē, liecina par gaidāmo salu. "Ja putni, piemēram, zosis vai dzērves, lido bez apstājas, aukstums tos dzen prom no ziemeļu reģioniem. Bet, ja putni apstājas, paēd un uzkrāj spēkus, tas nozīmē, ka liela sala draudu nav, un tie ilgāk uzturas šeit," stāsta etnologs. Pieņēmumu, ka lielu salu tuvākajā laikā vēl nebūs, eksperts izdara, vērojot arī svilpju migrāciju. Pēc Klimkas teiktā, šogad viņam izdevās redzēt tikai dažas atgriežamās svilpes, kuras ir ziemeļu putni, kas parasti migrē caur Lietuvu lielos baros un uzkavējas vairākas dienas, ja atrod pīlādžogas vai citu barību.
Tāpat var vērot kokus. Pēc profesora teiktā, vairums koku vēl nav nometuši lapas, lai gan parasti šajā laikā tie jau ir kaili. Viņaprāt, secinājumus par gaidāmajiem laikapstākļiem var izdarīt tikai atrodoties dabā un uztverot kopējo ainu: vērojot visus dabas sūtītos signālus - kā uzvedas dzīvnieki, vai tie gatavojas ziemai, vai nesteidzas to darīt, kā un kad putni devās uz siltajām zemēm.
